Par jaunām sankcijām vēl spriedīs

Līdzīgi norādījuši arī pasaules industriāli visattīstītāko valstu grupas G7 līderi samitā, brīdinot, ka sankcijas tiks pastiprinātas, ja situācija Austrumukrainā pasliktināsies. Lielākas konkrētības pagaidām gan nav. Arī tas, uz ko varētu būtu vērstas šīs sankcijas, komentāros neizskan. Tāpēc vēl grūtāk ir prognozēt, kā uz gaidāmo lēmumu varētu reaģēt pati Krievija.Pārorientēšanās lēnaPar spīti tam, ka uzņēmēji nekādas lielās perspektīvas kaimiņvalsts tirgū nesagaida, gada laikā ne visi ir paspējuši pārorientēties. Iespējams, daļa cerēja, ka situācija uzlabosies un savstarpējie ierobežojumi drīzumā tiks atcelti. Neoficiāli zināms, ka sankcijas tiks pagarinātas līdz gada beigām, oficiāli gan šo lēmumu paredzēts pieņemt jūnija beigās. Nesen vietējiem Vācijas medijiem kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka sankcijas tiks atceltas tikai tad, "ja apstākļi, kādos tās tika ieviestas, vairs nepastāvēs".Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš teic, ka jau līdzšinējās sankcijas lielāko daļu uzņēmumu Latvijā spieduši attālināties no sadarbības ar Krieviju, līdz ar to "eksports uz šo valsti vairs neveido kritisko masu vai neveido vispār". Turklāt arī bez jauno sankciju ieviešanas lielvalsts jau paspējusi sagādāt galvassāpes zivrūpniekiem, nosakot zivju izstrādājumu importa aizliegumu. Šī iemesla dēļ, piemēram, Liepājas zivju konservu ražotājs Kolumbija Ltd. grasās samazināt ražošanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka no apmēram 300 darbiniekiem darbu izdosies nodrošināt tikai 60.Krievijas ieviestā lieguma dēļ Latvijā paredzēts veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai uz zivrūpniekiem varētu attiecināt atlikto nodokļu maksājumu kārtību. Tāpat atbildīgajām amatpersonām uzdots palīdzēt jaunu tirgu meklējumos. Tiek runāts arī par iespējām ASV un Kanādā. "Globāli šis eksports uz Krieviju vairs nav tik liels, lai Latvijai no tā būtu kādas jūtamas problēmas tautsaimniecībā," norāda Endziņš, piebilstot, ka atsevišķiem uzņēmumiem tas gan varētu sagādāt galvassāpes.Jūt arī ēdinātāji Ir nozares, kurās eksports nav risinājums. Piemēram, ēdināšanas iestādes. Latvijas Tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Dainis Domiņš atklāj, ka jau tagad sankcijas ir atstājušas lielu ietekmi uz ēdināšanas nozari. Krievijas tūristu skaits samazinājies, un restorānos jūtams ap 20% klientu samazinājums.Īpaši izteikti tas esot Rīgas centrā esošajos restorānos, jo ārpus galvaspilsētas ēdinātavas jau iepriekš nebaudīja pārāk lielu šo tūristu uzmanību. Tāpat līdz ar Krievijas tūristu mazināšanos kritumu jūtot arī Latvijas lielveikali. "Noteikti būsiet pamanījuši Krievijas tūristus Rīgā ar lielām iepirkumu somām. Lielākoties viņi savieno tūrisma braucienus ar "šopingu", jo šeit ir zemākas cenas un arī izvēle mēdz būt lielāka," skaidro Domiņš. Viņš pauž bažas par izskanējušajām ziņām, ka Krievijas valdība saviem iedzīvotājiem liegusi izbraukt no valsts. Tas nozīmētu lielu kritumu abām iepriekšminētajām nozarēm. Pagaidām gan šī tendence nav atstājusi tik graujošu ietekmi uz tautsaimniecību kā, piemēram, problēmas zivrūpniecībā un piensaimniecībā. Gadu jautājumsEkonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola gan norāda, ka par jaunām sankcijām patlaban runas neesot, vairāk tiekot spriests par esošo sankciju pagarināšanu. Viņa norāda, ka Krievija atstājusi lielu ietekmi uz valsts ekonomiku, tomēr daudziem uzņēmumiem izšķirošākas bijušas nevis ieviestās sankcijas, bet gan ekonomiskā situācija pašā Krievijā. "Sankcijas šobrīd vērstas uz pienu un gaļu. Savukārt nozares, kas cieš Krievijas krīzes un tās iedzīvotāju maksātspējas krituma dēļ, ir tekstilapstrāde un farmācija, kas mums ir ļoti svarīgas," stāsta Reizniece-Ozola. Pērnā gada otrajā pusē eksports uz Krieviju veidoja gandrīz 12% no kopējā preču eksporta, šā gada sākumā tas noslīdēja līdz 6,8%. Šis skaitlis noteikti būs lielāks, jo tajā vēl nav ierēķināts jaunais zivju izstrādājumu liegums. Kaut gan jauni tirgi tiek meklēti, ministre atzīst, ka tas tik vienkārši nav izdarāms. "Ir jāiepazīstina ar produktu, ir jāpēta tirgi, jāveic kampaņas, tāpat jāslēdz arī sadarbības līgumi. Tas ir vairāku gadu jautājums. Kaut gan uzņēmumi to aktīvi veic, ar vienu gadu ir par maz," norāda ministre.Pagaidām neko skaidrāk par iespējamām papildu sankcijām nestāsta arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Viņš apstiprina, ka sankciju temats tiks apspriests jūnija beigās gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē, pirms tam par to tiks runāts arī Ārlietu padomē: "ES nostāja ir tāda, ka sankcijas attiecībā uz Krimas aneksiju tiks pagarinātas, un šajā Eiropadomē tiks lemts arī par sankciju paketi, kas tika pieņemta pagājušā gada rudenī pēc karadarbības uzliesmojuma Ukrainas austrumos." Par jaunām sankcijām ir izteikušies G7 valstu līderi. "Ja Minskas sarunas tiks torpedētas ar jaunas vardarbības eskalāciju Ukrainas austrumos un ja Krievijas atbalstītie separātisti veiks jaunus uzbrukumus, tad ES būs gatava arī pastiprināt sankcijas," uzsver Pildegovičs, detalizētāk gan atturoties komentēt, tieši kā varētu izpausties jaunās sankcijas.sadarbībā ar Eiropas Komisijas paŗstāvniecību Latvijā