Ģeopolitisko konfliktu attīstība pasaulē novedusi pie situācijas, kad atkal sākusi palielināties kodolieroču loma un valstu paļaušanās uz kodolieročiem kā atturēšanas no uzbrukumiem līdzekli, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskās miera pētniecības institūta (SIPRI) gadagrāmatā, kurā sniegts starptautiskās drošības, kā arī bruņošanās un atbruņošanās procesu izvērtējums. SIPRI pētnieki arī konstatējuši, ka palielinājies kodolieroču skaits un to veidu skaits, pie kuru attīstīšanas pašlaik tiek intensīvi strādāts.
"Lai gan globālais kodolgalviņu skaits turpina samazināties, jo aukstā kara ēras ieroči pakāpeniski tiek demontēti, ar nožēlu jākonstatē, ka gadu no gada turpina palielināties to kodolgalviņu skaits, kas atrodas operacionālā gatavībā izmantošanai. Šī tendence, visticamāk, turpināsies un, iespējams, tuvākajos gados paātrināsies, un tas ir ļoti satraucoši," SIPRI izplatītajā paziņojumā konstatē institūta direktors Dens Smits.
Aktīvi modernizē
Pētījums rāda, ka deviņas ar kodolieročiem bruņotas valstis – ASV, Krievija, Apvienotā Karaliste, Francija, Ķīna, Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja un Izraēla – ir turpinājušas savu kodolarsenālu modernizāciju un dažas 2023. gadā izvietojušas jaunas ar kodolieročiem bruņotas un ar kodolieročiem apbruņojamas ieroču sistēmas.
2024. gada janvārī pasaules valstīm bijusi 12 121 kodolgalviņa. No tām 9585 atradušās militārajās glabātavās potenciālai pielietošanai.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 18. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00