Kopumā izkrāpti 0,6% no kopējā ES budžeta, no kura liela daļa tiek novirzīta subsīdijās lauksaimniekiem un nabadzīgākajiem bloka reģioniem.
Otrdien publiskotajā OLAF ikgadējā ziņojumā minēti 1400 krāpšanas gadījumi. Lielākā to koncentrācija bijusi Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā.
OLAF ģenerāldirektors Džovanni Keslers noraidīja pieņēmumu, ka blokā būtu plaši izplatīta krāpšana, un pēc 2013.gada konstatētais krāpšanas gadījumu skaits pieaudzis, jo cilvēki sākuši vairāk ziņot par šādiem gadījumiem.
Pērn tiesvedības ceļā izdevies atgūt 187 miljonus eiro, kas zaudēti krāpšanas rezultātā. Keslers atbalsta ES prokuratūras izveidi, ņemot vērā, ka šādai iestādei būtu lielākas pilnvaras, tomēr dalībvalstu valdības šādu domu ir noraidījušas.
Dažas ES amatpersonas uzskata, ka dalībvalstu varasiestādes īpaši nevēlas izmeklēt ES finansējuma izkrāpšanas gadījumus un kopumā tās bezrūpīgi attiecas pret šāda finansējuma izlietošanu.
No visām OLAF rekomendācijām tikai pusē gadījumu pēdējo gadu laikā dalībvalstu prokuratūras ir izvirzījušas apsūdzības.
2014.gadā ES budžeta finansējums tika izkrāpts 901 miljona eiro apmērā.