Vulkāna atmošanās sākās šā gada jūlijā, kad nelielām zemestrīcēm sekoja īslaicīgi plūdi, kurus izraisīja ledāja kušana. Speciālisti spriež, ka toreiz noticis neliels izvirdums, kas neizlauzās ledāja virspusē.
Pēdējais Katlas izvirdums, kas pārrāva kalnu sedzošo ledus kārtu, bija 1918. gadā. Parasti lieli izvirdumi notiek ik pēc 60-80 gadiem, un pašreizējais miera periods ir ilgākais, kāds jebkad novērots.
Islandes meteoroloģijas dienests norāda, ka Katlas izvirdums var sākties jebkurā brīdī, tas var būt gan neliels, gan ļoti spēcīgs un postošs. 1918.gada izvirdums bija desmit reižu spēcīgāks par Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdumu 2010. gada martā, kas izraisīja plašu satiksmes haosu Eiropā.
Katlas izvirdums tiek gaidīts jau kopš 1999.gada, kad arī tika novērota paaugstināta seismiskā aktivitāte un ledus kušana. Bažas par gaidāmu izvirdumu pastiprinājās pēc Eijafjadlajegidla izvirduma, jo šie vulkāni ir savstarpēji saistīti un diviem iepriekšējiem Eijafjadlajegidla izvirdumiem sekoja Katlas izvirdums.
Katla ir viens no Islandes lielākajiem un bīstamākajiem vulkāniem. Islandes prezidents jau 2010.gadā brīdināja Eiropu, ka tuvojas Katlas izvirdums un ka Eiropas valdībām un aviokompānijām ir jāizstrādā rīcības plāns gadījumam, ja Katlas pelnu mākonis izplestos pār Eiropu.