Pētnieki ievāca paraugus Svalbāras arhipelāgā un vēlāk tos analizēja laboratorijā Vācijā. Paraugos konstatētais daļiņu daudzums pētniekus esot pārsteidzis - tas bijis krietni augstāks, nekā zinātnieki gaidījuši, raksta BBC.
Liela daļa no tām bija dabiskas izcelsmes, piemēram, dzīvnieku kažoku daļiņas vai celuloze, bet konstatētas arī riepu ražošanā izmantotās gumijas daļiņas, plastmasas daļiņas, lakas un krāsas daļiņas un citas sintētiskas daļiņas.
Pētījuma vadošā autore doktore Melānija Bergmane raidorganizācijai BBC atzina, ka pētnieki prognozējuši, ka sniegā tiks fiksētas dažādu citu materiālu daļiņas, bet tas, cik daudz no tām bijušas mikroplastmasas daļiņas, zinātniekus šokējis.
Bergmane atzina, ka pagaidām nav līdz galam izpētīts, vai mikroplastmasas daļiņu nonākšana organismā, tās ieelpojot līdz ar gaisu, ir kaitīga cilvēku veselībai vai nē, bet norādīja, ka jebkurā gadījumā "mums ir daudz vairāk jāpievērš uzmanība tam, kā izturamies pret apkārtējo vidi".
Zinātnieki ievākuši paraugus arī Vācijā un Šveicē, kur konstatēta lielāka plastmasas daļiņu koncentrācija nekā Arktikā. Pētnieki pieļauj, ka mikroplastmasas daļiņas līdz Arktikai no piesārņotākām vietām nonāk ar vēja palīdzību un pēc tam no atmosfēras zemē - ar nokrišņiem, proti, snigšanas laikā.
Iepriekš zinātnieki jau konstatējuši līdzīgu piesārņojumu arī Francijas Pirenejos - reģionā, kas arī tika uzskatīts par nepiesārņotu un tīru.
Bergmane norādīja, ka cilvēcei sev jāuzdod jautājums: "Vai mums vajag tik daudz plastmasas iepakojumu, polimēru un krāsu? Vai mēs varam rast alternatīvu risinājumu automašīnu riepu ražošanai? Šie ir galvenie jautājumi."