Porošenko preses brīfingā Varšavā sacīja, ka saistībā ar šī plāna izstrādāšanu risina sarunas ar Eiropas Savienību (ES), Kanādu un ASV.
"Šodien mēs piedāvājām apspriešanai miera plāna detaļas, un man kā Ukrainas prezidentam būs iespēja šo Ukrainas plānu likt priekšā inaugurācijas laikā," sacīja Porošenko.
Darbs pie šī plāna turpinās un noslēgsies piektdien Normandijā, kur notiks kārtējās tikšanās ar lielvaru līderiem, viņš piebilda.
Miera plānā paredzēta Ukrainas decentralizācija, turklāt runa ir par decentralizāciju atbilstoši Polijas modelim, norādīja politiķis.
"Tas būs absolūti stingrs decentralizācijas piedāvājums, turklāt decentralizācija ir attīstīta pēc Polijas modeļa. Poļi un ES ir gatavi mums piedāvāt apņēmīgu palīdzību, lai iemiesotu decentralizācijas modeli. [Tā] nodos reālas varas pilnvaras reģioniem, un tas būs ļoti aktuāli mūsu kolēģiem no austrumiem - Doņeckas un Luhanskas."
Tiek plānots izsludināt vērienīgu amnestiju un citus soļus, kas ļaus sākt miera procesu un to garantēt, sacīja Porošenko.
Ukrainas jaunā prezidenta inaugurācija notiks 7.jūnijā.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.