Lielbritānijas un Francijas pārstāvji aktīvi atbalsta gaisa telpas pārņemšanu, taču vilcinās neziņā, vai šo plānu izskatīt ANO Drošības padomē, jo Krievija, kurai pieder veto tiesības, jau iepriekš asi noraidījusi šādu iespējamību. Bažas radot arī Ķīnas reakcija. Lai gan šādam solim padomes akcepts neesot nepieciešams, valstis nav gatavas spert šo soli bez kārotā atbalsta, vēsta Associated Press. Savu piekrišanu paudušas arī atsevišķas arābu valstis, kas, atzīstot nekontrolējamo vardarbību Lībijā, pirms tam asi noraidījušas Rietumu iejaukšanos. NATO jau sākusi novērošanas lidojumus pār Lībiju un apsver arī militāru iejaukšanos.
Iepriekš izskanējušas runas, ka Lībijas gaisa telpu Rietumi varētu pārņemt savā pārziņā pēc tāda paša modeļa, kā 1993. līdz 1995. gadā tas notika Bosnijā, kad NATO kara lidmašīnas patrulēja pār pilsoņu kara plosīto valsti. 33 mēnešu ilgās operācijas Deny Flight laikā NATO kara aviācija veica vairāk nekā 100 tūkstošus lidojumu un nogāza četrus serbu bumbvedējus. Tomēr pazīstamākais notikums akcijas laikā saistās ar serbu nemiernieku notriekto amerikāņu gaisa spēku lidmašīnu F-16, kuras pilotu izdevās izglābt pēc sešām dienām.
Deny Flight Bosnijā tiek likta priekšā kā paraugs tam, kā cīnīties ar M. Kadāfi īstenoto asinsizliešanu Lībijā. Arī gaisa telpas aizsargāšanai izskanējušas ieceres izmantot tās pašas Adrijas jūras un Vidusjūras tuvumā esošās bāzes Itālijā, Spānijā, Krētā un Kiprā, kuras kalpoja Bosnijas operācijas laikā.