Runājot par ambiciozā projekta Fobos-Grunt likteni, kas tika palaists 9. novembrī lai dotos uz Marsa pavadoni Fobosu, tomēr nenonāca plānotajā orbītā, Roskosmos vadītājs izteicās, ka „joprojām nav saprotams, kādēļ neiedarbojās Fobos-Grunt dzinēji”. „Tāpat nav saprotami biežie mūsu aparātu darbības traucējumi periodos, kad tie lidoja pār Krievijai pretējo Zemes pusi, kur mēs neredzam aparātu un nesaņemam no tā telemetriju.”
„Nevēlos nevienu apvainot, taču šodien ir pieejami ļoti jaudīgi kosmisko aparātu ietekmēšanas līdzekļi, kuru pielietošanas iespēju nevar izslēgt,” izdevums citē V. Popovkina teikto.
Tajā pašā laikā Roskosmos vadītājs atzina, ka Fobos-Grunt projektēts un tapis ierobežota līdzekļu apjoma apstākļos, kamdēļ projektā iekļauti vairāki riskanti tehniskie lēmumi. „Mēs kļuvām par šo lēmumu ķīlniekiem, jo bijām saistīti ar pienākumiem pret Eiropas kosmisko aģentūru, kuras aparāti atradās zondē, kā arī ar Ķīnas kolēģiem, kuru pavadoni mēs apņēmāmies nogādāt līdz Marsam ar Fobos-Grunt,” sacīja V. Popovkins.
Pēc Roskosmos vadītāja vārdiem, tādēļ, ka aparāts tapis ļoti ilgi, daudzu tā mezglu garantijas un ekspluatācijas termiņi arī tuvojušies beigām.
„Ja mēs nepaspētu palaist 2011. gada „logā” lidojumam uz Marsu, mums nāktos aparātu vienkārši izmest, norakstot zaudējumos 5 miljardus tajā ieguldīto rubļu,” sacīja V. Popovkins.
Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā Roskosmos preses dienests paziņoja, ka Fobos-Grunt atlūzas, pēc visa spriežot, nokritīs uz Zemes 15. janvārī, tomēr precīzu atlūzu nokrišanas vietu un laiku un varēs noteikt tikai īsi pirms šī notikuma. Pēc Krievijas Federālās kosmiskās aģentūras aprēķiniem, Zemi sasniegs 20-30 starpplanētu stacijas fragmenti.
2011. gadā Krievijas kosmosa nozari vajāja vesela sērija avāriju un neveiksmju, jo no 34 īstenotajiem startiem pieci beidzās ar kosmisko aparātu zaudēšanu.