Spiegošana "ir globāla problēma, kas prasa globālu risinājumu", teikts viņa uzsaukumā. Der Spiegel norāda, ka manifests tapis 1.novembrī Maskavā un vācu izdevumam nosūtīts šifrētā veidā.
Kā uzskata Snoudens, pašreizējās debates par masveida spiegošanu daudzās valstīs apliecina, ka viņa veiktie atmaskojumi var tuvināt pārmaiņas pasaulē.
"Politika nedrīkst būt atkarīga no spiegošanas tehnoloģijām," viņš uzsver. "Pilsoņiem ir jācīnās pret to, ka tiek slāpēta informācija par visai sabiedrībai svarīgām lietām. Katrs, kas stāsta patiesību, nebūt nav noziedznieks."
"Mums ir morāls pienākums gādāt, lai mūsu likumi un vērtības iegrožo spiegošanas programmas un aizstāv cilvēktiesības," norādījis Snoudens, paužot viedokli, ka sabiedrībai nepieciešamas "atklātas un nesaudzīgas debates", lai izprastu un sāktu risināt šīs problēmas.
Atsaucoties uz Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem. Nopietns saspīlējums radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Savukārt britu laikraksts The Guardian, atsaucoties uz dokumentiem, kas iegūti no Snoudena, vēstījis, ka Rietumeiropas valstu izlūkdienesti kopīgi veic masveida interneta un telefonsarunu uzraudzību, kas līdzinās ASV izlūkdienestu elektroniskās spiegošanas programmām, kuras tik asi nosodījušas Eiropas valdības. Starp valstīm, kuru izlūkdienesti sadarbībā ar britu dienestu GCHQ īsteno šādas programmas, izdevums minējis Vāciju, Franciju, Spāniju, Zviedriju un Nīderlandi.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdien Maskavā ar Snoudenu tikās Vācijas Bundestāga deputāts Hanss Kristiāns Štrēbele, kurš pārstāv "zaļos". Pēc deputāta teiktā, Snoudens paudis gatavību sniegt liecības gan ASV Kongresam, gan Vācijas prokuratūrai un parlamentāriešiem.