Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Starptautiskajā kosmosa stacijā jau 15 gadu pastāvīgi mitinās cilvēki

Starptautiskās kosmosa stacijas (ISS) apkalpe un zinātnieki uz Zemes šonedēļ atzīmē 15. gadadienu, kopš šajā daudzu valstu kopīgi radītajā inženiertehnoloģiju brīnumā, kas riņķo orbītā ap mūsu planētu, pastāvīgi uzturas cilvēki. Lielākās ISS projekta attīstītājas un finansētājas ir ASV un Krievija, kuras, neraugoties uz saspīlētajām politiskajām attiecībām, turpina sadarboties, lai darbs stacijā neapstātos.

Pirmie pastāvīgie iemītnieki stacijā ieradās 2000. gada 2. novembrī. Tie bija krievu kosmonauti Jurijs Gidzenko un Sergejs Krikaļevs un amerikāņu astronauts Viljams Šeperds. Viņiem bija tas gods ievadīt cilvēces vēsturē ambiciozāko un sarežģītāko starptautisko sadarbību izplatījumā. Kopš tā laika ISS apkalpe ir regulāri nomainījusies, un uz stacijas borta pabijuši jau 220 cilvēki no 17 valstīm.

Visvairāk ISS apkalpes locekļu nākuši no ASV, jo leģendārie šatli jeb atspoļkuģi veica gandrīz visu stacijas komponentu nogādāšanu kosmosā. Pārliecinošā otrajā vietā ir krievi, bet trešo un ceturto pozīciju dala kanādieši ar japāņiem. Vismaz viens amerikānis un krievs vienmēr ir bijis uz ISS borta, raksta Associated Press. Pašlaik kosmosa stacijā atrodas trīs krievi, divi amerikāņi un japānis.

ISS aptuveni 400 kilometru augstumā ar ātrumu 28 tūkstoši kilometru stundā riņķo orbītā ap Zemi, katrās 90 minūtēs veicot vienu pilnu apli. Sākotnēji staciju veidoja divi moduļi, bet pašlaik ISS ir izaugusi līdz 13 telpām. Ja kosmosa staciju varētu nosēdināt uz Zemes, tad tā aizņemtu futbola laukumu; ISS kopējais svars pārsniedz 453 tūkstošus kilogramu. Pēdējo 15 gadu laikā ISS paplašināšanā investēti 100 miljardi dolāru (90,6 miljardi eiro).

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) lēš, ka kopš 2000. gada ISS veikti vairāk nekā 1760 eksperimentu, bet tur esošie astronauti un kosmonauti 189 reizes ir izgājuši atklātā kosmosā. 190. reize notiks šajā piektdienā.

Pašreizējās ISS apkalpes vadītājs amerikāņu astronauts Skots Kelijs uzskata, ka nozīmīgākā stacijas misija ir palīdzēt iegūt zināšanas, kas būs noderīgas, lai cilvēks ilgstoši varētu izdzīvot izplatījumā, piemēram, dodoties vairākus gadus ilgā lidojumā uz Marsu.

Viņam pievienojas komandas biedrs un tautietis Šells Lindgrēns: "Kosmosa stacija ir tilts. Tā ir izmēģinājuma platforma tehnoloģijām, ko mums nepieciešams attīstīt un saprast, lai veiktu veiksmīgu ceļojumu uz Marsu."

Visu žurnālista Ulda Ķezbera rakstu ISS - cilvēku tilts uz Marsu lasiet trešdienas, 4.novembra, laikrakstā Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits