Vienlaikus notiek arī referendums par iznīcinātāju iepirkšanu no Zviedrijas un pasākumiem, kas aizliegtu pedofiliem strādāt ar bērniem.
Referendumi ir Šveices tiešās demokrātijas sistēmas mugurkauls, un valstī ik pēc pāris mēnešiem notiek balsošana par visdažādākajiem jautājumiem.
Gaidāms, ka priekšlikums par minimālās algas noteikšanu tiks noraidīts, bet pasākumi pedofilu ierobežošanai atbalstīti.
Jautājumā par iznīcinātājiem rezultātu grūti prognozēt.
Debatēs pirms referendumiem vislielāko uzmanību piesaistīja minimālās algas jautājums.
Arodbiedrības un kreisā spārna politiķi, kuri atbalsta minimālās algas noteikšanu, uzskata, ka cilvēkam, lai izdzīvotu Šveicē, nepieciešama vismaz 4000 franku (3280 eiro) liela mēnešalga, proti, darba devējam jāmaksā vismaz 22 franki (18 eiro) stundā.
Šveices valdība un uzņēmēji iestājušies pret šo iniciatīvu.
Pašreiz Šveicē nav ar likumu noteiktas minimālās algas, bet, ja vēlētāji atbalstīs minēto priekšlikumu, valsts tiks pie pasaulē augstākās minimālās algas, tālu pārspējot ASV ar tās 7,25 dolāriem un Franciju ar 9,43 eiro.
Tomēr vēlētāji, visticamāk, šo priekšlikumu neatbalstīs. Pagājušā nedēļā publiskotās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka minimālās algas noteikšanu atbalsta tikai 30% šveiciešu, bet 64% ir gatavi balsot pret.
Salīdzinot ar aprīli, atbalstītāju skaits krities par 12 procentpunktiem.
Iniciatīvas pretinieki uzskata, ka minimālās algas noteikšana, turklāt tik liela, būs nāvējošs trieciens daudziem uzņēmumiem un vājinās Šveices ekonomiku, kā arī vēl vairāk apgrūtinās jauniešu un zemāk kvalificētu personu piekļuvi darba tirgum.
Iniciatīvas atbalstītāji savukārt apgalvo, ka šāda minimālā alga palielinās aptuveni 330 000 cilvēku pirktspēju.
Šveice ir viena no pasaules dārgākajām valstīm, un tirdzniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības sektoros strādājošie lielākoties nopelna krietni zem 4000 frankiem mēnesī.
Sabiedriskās domas aptaujas sākotnēji liecināja, ka vēlētāji noraidīs arī līgumu par 22 iznīcinātāju "Gripen" iegādi no Zviedrijas par 3,1 miljardu franku (2,5 miljardiem eiro). Tomēr pēdējās nedēļās atbalstītāju un pretinieku skaits sācis izlīdzināties.
Pagājušā nedēļā publiskotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka pret gatavojas balsot 51% šveiciešu, bet par 44%.
Līguma kritiķi apgalvo, ka valstij nav nepieciešami jauni iznīcinātāji un uzskata, ka galu galā tie var izmaksāt krietni vairāk, nekā paredz sākotnējā vienošanās.
Valdība un citi atbalstītāji savukārt uzsvēruši jaunu lidmašīnu nepieciešamību Šveices drošības stiprināšanai, un novērotāji pieļauj, ka viņu pozīcija var referendumā uzvarēt.
Tikmēr par balsojumu trešajā iniciatīvā šaubu tikpat kā nav.
Priekšlikums, kas paredz automātiski aizliegt notiesātiem pedofiliem strādāt ar bērniem, visticamāk, tiks pārliecinoši atbalstīts.