Paredzēts, ka izlūkdienesta aģenti Edžalana rakstisko pavēli nodos kurdu pārstāvjiem Turcijas parlamentā, kuri to publiski nolasīs milzīgajam ļaužu pūlim, kas būs pulcējies kurdu apdzīvotā reģiona lielākajā pilsētā Dijarbakirā uz tradicionālajām Novrūza jeb Jaungada svinībām. Taču paziņojumu, domājams, uzmanīgi klausīsies ne tikai kurdi, bet arī lielākā daļa no visiem 75 miljoniem Turcijas pilsoņu, kas varēs Edžalana pavēles nolasīšanu vērot televīzijas tiešraidē.
Edžalana cietuma kamerā tapušais dokuments jau iepriekš saskaņots gan ar nemierniekiem Kandila kalnos, gan ar kurdu trimdas līderiem Eiropas galvaspilsētās, gan ar politiķiem Ankarā. Pēc atbilžu saņemšanas Edžalans paziņojis, ka pienācis laiks "ar steigu un bez vienas vienīgas dzīvības zaudēšanas atrisināt ieroču jautājumu".
Līdz šim PKK bruņotā cīņa par neatkarīgas kurdu valsts izveidi, kas tika uzsākta 1984.gadā, prasījusi 45 000 dzīvību, un vēl pirms gada Edžalans tiktu uzskatīts par vismazāk piemēroto starpnieku miera sarunām starp Turcijas valsti un separātistiem, kurus gan Ankara, gan Eiropas Savienība (ES) atzinusi par teroristisku organizāciju. Taču pērn Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans atzina, ka Ankara reizēm paļaujas uz Edžalanu kā uz starpnieku kontaktos ar viņa 1978.gadā dibināto PKK.
Pagājušajā nedēļā PKK, pēc Edžalana pavēles, atbrīvoja astoņus turku ķīlniekus, kas kaujinieku gūstā bija atradušies aptuveni divus gadus.
Tomēr Opozīcijā esošo nacionālistu līderis Davlets Bahčeli jau apsūdzējis Erdoganu "nodevībā" un "valsts iztirgošanā asiņainu bandītu baram". "Ja mūsu nācija dos mums varu, (..) mēs Imrali nolīdzināsim līdz ar zemi un Kandilus nosvilināsim," uzrunājot Nacionālistiskās kustības atbalstītājus, paziņoja Bahčeli.
Neskatoties uz kritiku, Erdogans negrasās atkāpties no miera plāna un paudis gatavību to īstenot "pat ja tas viņam maksās politisko karjeru". Premjers noliedzis, ka Ankara pamiera dēļ būtu piekāpusies Edžalana prasībām. "Mēs ne no viena neko neslēpjam," otrdienas televīzijas uzrunā uzsvēra Erdogans. "Mēs, iespējams, par maz stāstām un skaidrojam, taču tas ir procesa delikātuma dēļ. (..) Lai ko mēs darītu, mēs to darām valsts labā."
Ja ceturtdien pamiers patiesi tiks izsludināts, tā jau būs piektā reize, kad Edžalans devis rīkojumu uguns pārtraukšanai. Taču iepriekš pamiers vienmēr izplēnējis abu vai vainas puses sabotāžas dēļ vai arī uzticības trūkuma dēļ starp PKK un Ankaru.
Vaicāts, vai jaunais miera process varētu būt veiksmīgs, tieslietu ministrs Sadulla Ergins atzinis, ka "garantiju nav". "Taču mēs zinām, kas notiks, ja tā nebūs," sarunā ar žurnālistiem piebilda ministrs.
Edžalana pēdējais aicinājums atrisināt asiņaino konfliktu izskanēja 1999.gadā neilgi pēc viņa ieslodzīšanas. Taču pirms kurdu kaujinieki paspēja atkāpties aiz Irākas robežas, lai patvertos savās bāzēs, Turcijas armija uzsāka to medības, kam par upuri krita vairāki simti separātistu.
Līdz šim katru reizi pēc neveiksmīgā pamiera atsācies vardarbības apburtais loks, kam par upuri bieži vien pamatā krituši civiliedzīvotāji. Šoreiz, domājams, pēc Edžalana prasības, tiks izveidotas vairākas komisijas pamiera ievērošanas uzraudzībai, lai nodrošinātu netraucētu kaujinieku atkāpšanos un novērstu iepriekšējās krīzes atkārtošanos.
Kurdu likumdevēji cer, ka ceturtdienas paziņojums saturēs ko vairāk nekā tikai pamiera nosacījumus. Viņi sagaida arī politisku plānu, kas apmaiņā pret kaujinieku izvešanu no Turcijas sniegs konstitucionālās garantijas 15 miljonus lielās kurdu minoritātes politiskajām un kultūras tiesībām.