Ziņojumā norādīts, ka Velsa šādā gadījumā baudītu lielāku politisko ietekmi nekā šobrīd un ka tā varētu labāk aizstāvēt savas nacionālās intereses.Iegūstot tiešu pārstāvniecību ES, Velsa sev nodrošinātu vairāk pārstāvju Eiropas Parlamentā (EP) un tai pienāktos arī ES komisāra postenis.
Velsas ministriem Briselē vairs nevajadzētu turēties pie Lielbritānijas izvirzītās politiskās pozīcijas un ES samitos tā varētu izmantot savas balsis kaulēšanās procesā, norāda ziņojuma autori.
Ziņojumā uzsvērts, ka pēc neatkarības iegūšanas Velsai nebūtu nekādu šķēršļu, lai kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Tā mantotu Lielbritānijas tiesisko sistēmu un saistības un līdz ar to automātiski izpildītu visus iestāšanās kritērijus. Šie argumenti attiecas arī uz Skotiju, un sagaidāms, ka ziņojums atstās ievērojamu ietekmi uz debatēm arī par šīs Lielbritānijas provinces neatkarību.
Vienlaikus ziņojumā norādīts uz apstākļiem, kuru dēļ pašreizējās ES dalībvalstis varētu bremzēt šādu attīstības scenāriju. Velsas un Skotijas ietekme var pieaugt tikai uz kāda cita rēķina, taču saskaņā ar pašreizējiem ES līgumu nosacījumiem tā nebūs Anglija. Piemēram, Velsai pienāktos piecas papildu vietas EP, bet Skotijai - sešas. Tikmēr Anglijai un Ziemeļīrijai tiktu vēl četras papildu vietas.
Ziņojuma autori pieņem, ka vienlaikus ES varētu pievienoties vēl citas jaunas dalībvalstis, piemēram, pašreizējās Beļģijas reģioni - Flandrija un Valonija, kam arī pienāktos lielāka pārstāvniecība.
Savukārt zaudētāji būtu gan tādas lielvalstis kā Vācija, kam tiktu atņemtas 15 EP deputātu vietas, gan tādas nelielas valstis kā Lietuva, kas zaudētu trīs deputātus.