Slikta saimniekošana
"Pēdējā gadsimta laikā mēs esam pieredzējuši sešus lielus koronavīrusu uzliesmojumus," prezentējot pētījumu, sacīja ANO Vides programmas izpilddirektore Ingera Andersena. Lai novērstu nākamo uzliesmojumu, vides pētnieki sadarbībā ar Starptautisko mājlopu izpētes institūtu analizējuši, kā mežu izciršana un klimata pārmaiņas ietekmē vīrusu izplatību un to pārnesi uz cilvēkiem. Galvenie vīrusu pārnēsātāji esot grauzēji, sikspārņi un pērtiķi, kas tad tālāk šīs slimības nodod mājlopiem. Bet pašiem vīrusiem izdzīvot palīdz, kā norāda Andersena, klimata pārmaiņas un biotopu iznīcināšana. Piemēram, Brazīlijas pētnieku atklājumi liecina, ka mežu izciršana noved pie lielāka skaita primātu mazākā teritorijā. Tādējādi slimības var izplatīties un pārveidoties, bet, pērtiķiem dodoties pārtikas meklējumos uz pilsētām, tās nonāk saskarē ar cilvēkiem. Veterinārmedicīnas pētnieki no Edinburgas Universitātes secinājuši, ka no 60 līdz 75% infekciju, kas piemeklē cilvēkus, izcelsme ir atrodama starp dzīvniekiem.
"Ja mēs neatjaunosim līdzsvaru starp dabu un cilvēci, šādi uzliesmojumi būs arvien biežāki," NPR citē ANO pētnieku Mārtenu Kapelu. Lai nepieļautu epidēmijas, veselības sargiem jāstrādā kopā ar vides ekspertiem. "Lai novērstu uzliesmojumus nākotnē, valstīm vajag saglabāt dabas liegumus, atbalstīt ilgtspējīgu zemkopību, stiprināt ēdiena kvalitātes standartus, regulēt pārtikas tirgus, investēt risku identificēšanas tehnoloģijās un ierobežot dzīvnieku nelegālo tirdzniecību," galvenos rīcības virzienus ieskicējis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!