Gājiens notika Neres upes krastā nožogotā teritorijā, savukārt aptuveni 1500 protestētāju bija sapulcējušies upes otrā krastā aiz policijas izveidota metāla žoga. Protestētāji meta vairākas dūmu bumbas un apmētāja policistus ar dažādiem priekšmetiem, bet viens protestētājs šķērsoja Neres upi laivā un izkliedza dažādus apvainojumus gājiena dalībniekiem. Kad protestētāji mēģināja izlauzties cauri nožogojumam, policija pret viņiem raidīja asaru gāzi. Policija informēja, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu aizturējusi 19 protestētājus.
Nekārtībās cietuši divi cilvēki - preses fotogrāfs un policists.
Viļņas apriņķa policijas priekšnieks Ķestutis Lančinsks žurnālistiem teica, ka policija vēlas administratīvi sodīt par kūdīšanu uz nekārtībām divus parlamenta deputātus - Kazimiru Uoku no valdošās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kritsīgie demokrāti" un Petru Gražuli no opozīcijas partijas "Kārtība un taisnīgums".
"Mēs lūgsim [Seima atļauju] administratīvi sodīt šīs personas par kūdīšanu uz nekārtībām. Ja nebūtu šo abu pilsoņu, notikums būtu beidzies bez lieliem incidentiem," sacīja Lančinsks.
Gājiena dalībnieki nesa Eiropas Savienības un varavīksnes karogus un tādus plakātus kā "Homofobija nav ģimenes vērtība" un "Dažādas ģimenes - viena mīlestība", savukārt protestētāji skandēja "Kauns!" un "Nē - homodiktatūrai!".
Pēc vairākus simtus metru garā gājiena tā dalībnieki no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un citām valstīm pulcējās pie skatuves un klausījās runas.
Gājiena dalībnieku vidū bija vairāki Lietuvas parlamenta deputāti un Eiropas Parlamenta deputāti no Lietuvas, Zviedrijas Eiropas Savienības lietu ministre Birgita Olsone, Nīderlandes vēstnieks Lietuvā, Eiropas Parlamenta deputāts Maikls Kešmens no Lielbritānijas, starptautisko cilvēktiesību organizāciju "Amnesty International" un "Human Rights Watch" pārstāvji.
Kārtības nodrošināšanai notikuma vietā atradās vairāki simti policistu.
Gājiens bija iespējams, jo Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa piektdien atcēla zemāka līmeņa tiesas divas dienas pirms tam noteikto aizliegumu šo gājienu Viļņā rīkot.
Viļņas apgabala administratīvā tiesa trešdien nolēma atcelt Viļņas pašvaldības janvārī izsniegto atļauju un aizliegt sestdien Lietuvas galvaspilsētā paredzēto Baltijas praida gājienu. Tiesas lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Lietuvas ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Raimonda Petrauska iesniegto lūgumu, kurā viņš apgalvoja, ka, pēc viņa rīcībā esošas informācijas, gājiena laikā varot izcelties nekārtības. Viļņas apriņķa galvenā policijas komisariāta priekšnieks Ķestutis Lančinsks gan pirms tam paziņoja, ka policija ir gatava nodrošināt sabiedrisko kārtību praida gājiena laikā.
Taču Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa piektdien nolēma, ka, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, valsts pienākums ir visiem iedzīvotājiem, tostarp nepopulāru viedokli pārstāvošiem cilvēkiem vai minoritātēm, garantēt miermīlīgas pulcēšanās tiesības. Tiesas spriedumā arī uzsvērts, ka sākotnējie prasītāji nav snieguši pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu valsts nespēju nodrošināt plānotā gājiena dalībnieku drošību. Tiesa atzina, ka Viļņas pašvaldības izsniegtās atļaujas atcelšana nozīmētu miermīlīgas pulcēšanās tiesību ierobežošanu.
Savu neizpratni par Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu nespēju vienoties jautājumā par kārtības nodrošināšanu sestdien plānotā Baltijas praida gājiena laikā pauda Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, uzsverot, ka Lietuvas valsts pamatlikums garantē pilsoņu pulcēšanās tiesības. Satraukumu par Viļņas apgabala administratīvās tiesas lēmumu izteica arī Eiropas Komisija, Eiropas Padome un cilvēktiesību aizstāvji.
Baltijas praida tradīcija pērn tika aizsākta Rīgā, šogad tā tiek turpināta Lietuvas galvaspilsētā, bet nākamgad Baltijas praids iecerēts Igaunijā - Tallinā vai Tartu.