Eksperti paredz, ka tālākas provokācijas būs gana ''skaļas'', lai apmierinātu noslēgtās valsts eliti, bet pietiekami mērenas, lai neizraisītu militāru atbildi no Dienvidkorejas vai ASV.
Pārbauda ASV
2018. gadā, kad tika sperti vēsturiski soļi abu Korejas pussalas valstu samierināšanā, starptautiskā sabiedrība izjuta piesardzīgu optimismu par vairāk nekā pusgadsimtu ilgā konflikta iespējamu risinājumu. Tomēr jau 2019. gadā, kad Ziemeļkorejas un ASV samits beidzās bez rezultātiem, šīs cerības noplaka. Šogad Ziemeļkoreja rāda, ka ir nolēmusi atmest ar roku diplomātijai. Otrdien valsts oficiālā informācijas aģentūra KCNA paziņoja, ka Phenjana ''pilnībā slēgs sakaru līniju starp ziemeļu un dienvidu varasiestādēm''. Tajā pašā dienā noslēgtā valsts savā robežas pusē Kesonā uzspridzināja kopš pagājušā gada pamesto Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas sakaru biroja ēku. Tādējādi valsts piepildīja līdera Kima Čen Una ietekmīgās māsas Kimas Jo Čunas nedēļas nogalē izteikto ''pareģojumu'': ''Nebūs pagājis ilgs laiks, kad tiks pieredzēts, ka traģiskā izskata bezjēdzīgais ziemeļu un dienvidu sakaru birojs pilnībā sagrūst.'' Lai gan oficiāli valsts apgalvo, ka saasinājums ir saistīts ar pārbēdzēju un Dienvidkorejas aktīvistu pāri robežai sūtītajām skrejlapām, tas, visticamāk, ir tikai iegansts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!