Visas septiņas planētas pēc izmēra un masas līdzinās Zemei un gandrīz noteikti ir ar cietu virsmu, turklāt trīs no tām atrodas tā dēvētajā mērenajā zonā, lai uz tām varētu pastāvēt ūdens okeāni.
Turklāt to tuvums Zemei un to zvaigznes - sarkanā pundura Trappist-1 - blāvums ļaus astronomiem analizēt katras planētas atmosfēru, meklējot ķīmiskas pazīmes par bioloģisko aktivitāti.
"Mēs esam spēruši svarīgu soli dzīvības atrašanai tur ārā," teikts zinātnieku komandas paziņojumā. "Līdz šim nebija pareizo planētu tās atrašanai. Tagad mums ir pareizais mērķis."
Sistēma Trappist-1 atrodas 39 gaismas gadu attālumā un tai ir lielākais līdz šim atklātais Zemei līdzīgu planētu daudzums, kas riņķo ap vienu zvaigzni.
Tai arī ir visvairāk planētu "mērenajā zonā", kur nav pārāk karsts, lai ūdens iztvaikotu, un nav pārāk auksts, lai sasaltu.
Zinātnieki pieņem, ka uz planētām varētu arī būt, iespējams, kāda dzīvības forma, sacījis vadošais astronoms Mikaels Gilions no Beļģijas. Pētnieki jau ir uzsākuši darbu, lai konstatētu gāzes, kas varētu būt planētu atmosfērās.
Kā norāda BBC, NASA līdz šim reģistrējusi 3 449 atklātas planētas.
M
Math
beata