Balstoties uz saviem secinājumiem, pētījuma autori aicina ieviest cukura apgrozījumu regulējošu likumdošanu, līdzīgu kā tabakas izstrādājumiem un alkoholam. Runa nav par cukura lietošanas aizliegumu vai tā pilnīgu izslēgšanu no uztura. Par bīstamības avotu Roberts Lāstigs, Lora Šmidta un Klēra Braindisa uzskata tikai „pievienotos cukurus” – „jebkurus saldinātājus, kas satur fruktozes molekulas un tiek pievienoti pārtikas produktiem tehnoloģiskās apstrādes gaitā”.
Nelipīgas slimības, pie kurām pieder diabēts, sirds un asinsvadu sistēmas slimības un vēzis, ANO šobrīd ir atzinusi par galvenajiem draudiem sabiedrības veselībai. Skaitlisks šo slimību pieaugums ir tieši saistīts ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un „cilvēku dietoloģisko izvēli”, tomēr likumiska regulējuma subjekti ir tikai tabaka un alkohols, norāda publikācijas autori.
The Los Angeles Times citē zinātniekus: „Pastāv uzticami pierādījumi tam, ka gan alkohola, gan tabakas gadījumos tā dēvētās „maigās kontroles” (papildus nodokļi, pieejamības kontrole, vecuma ierobežojumi) pār piedāvājumu stratēģijas nekādā gadījumā nenoved pie pilnīga šo produktu aizlieguma, pazemina minēto produktu patēriņa apjomus, kā arī veselībai nodarīto kaitējumu. Pamatojoties uz to, mēs piedāvājam aplikt ar papildus nodokli tehnoloģiskai apstrādei pakļautos produktus, kuri tajā vai citā veidā satur pievienotos cukurus.” Tāpat raksta autori iesaka apdomāt arī citu kontroles instrumentu izmantošanu, līdz pat „pievienotos cukurus saturošo produktu televīzijas reklāmu ierobežošanai, bet ideālā variantā – to pilnīgai aizliegšanai”.