Baltais nams ierosina nākamajā gadā NASA piešķirt tikai 1,2 miljardus, kamēr 1012.gada budžetā kosmosa izpētei tika atvēlēti 1,5 miljardi, ceturtdien pavēstīja bijušais NASA darbinieks un Planētu biedrības līdzdibinātājs Luiss Frīdmans.
Viņš piebilda, ka finansējuma samazinājums faktiski likvidē projektu "ExoMars", kura ietvaros bija paredzēts 2016.gadā uz Marsu nosūtīt orbitālo staciju, bet 2018.gadā - divus pašgājējus robotus. Savukārt nākamajā desmitgadē tika plānota atspoles misija, kuras uzdevums būtu nogādāt uz Zemi Sarkanās planētas iežu paraugus.
Saskaņā ar vienošanos, kuru 2009.gadā NASA noslēdza ar Eiropas Kosmosa pārvaldi (ESA) ASV projektā ieguldītu 1,4 miljardus dolāru, bet Eiropas partneri - 1,2 miljardus.
Frīdmans gan atzina, ka politiskā griba gan ASV, gan Eiropā, šķiet, esot pietiekami stingra, lai panāktu kādu jaunu vienošanos, taču tās aprises šobrīd vēl esot neskaidras. "Nedomāju, ka tas ir bezcerīgi. Taču nekas neliecina, ka Kongress vēlētos palīdzēt," sacīja zinātnieks.
To, ka kopīgais projekts ar ESA, domājams, ir miris, atzina arī Stenforda universitātes aeronautikas un astronautikas profesors Skots Habards, kurš bija pirmais NASA Marsa programmas direktors.
"Ja nākamajā pirmdienā kļūs zināms par budžeta samazināšanu, tad esošo NASA-ESA sadarbību "ExoMars" [projektā] var uzskatīt par izbeigtu. Kas to aizstās, man nav zināms," aģentūrai AFP nosūtītajā e-pasta vēstulē raksta Habards.
NASA amatpersonas pagaidām atteicās komentēt budžeta projektu, taču pirmdien izziņotas vairākas preses konferences. "Atbilstoši smagajām izvēlēm, kas tiek uzdarītas visās federālās valdības [iestādēs], lai samazinātu izdevumus un dzīvotu atbilstoši līdzekļiem, NASA izvērtē pašreizējās Marsa pētniecības iniciatīvas, lai maksimizētu to, ko var sasniegt zinātniski [un] tehnoloģiski, atbalstot mūsu nākotnes pilotējamās misijas," norādīja NASA pārstāvis Deivids Vīvers.