Pirms jauno tehnoloģiju un īpaši sociālo mediju parādīšanās žurnālistiem draudēja policija un ieslodzījums, bet šobrīd autoritārās valstis biežāk izmanto draudus, tiesvedību un kukuļus, lai tādā veidā cenzētu medijus.
"Autoritārie režīmi vēlas leģitimitāti, un tie nevēlas būt brīvās preses apspiedēja lomā," norādīja ASV nacionālā sabiedriskā radio reportiere Debora Emosa.
"Tie saprot, ka tiem jāīsteno šaubu sēšanas stratēģija. Tas nozīmē alternatīvas īstenības veidošanu," viņa piebilda.
Emosa un citi ievērojami ASV žurnālisti piedalījās preses brīvībai veltītā paneļdiskusijā. Tās dalībnieki atsaucās uz nevalstiskās organizācijas Freedom House datiem, norādot, ka tikai 13% pasaules iedzīvotāju ir pieejami brīvi mediji.
Telekanāla CNN žurnālists Džims Skiuto norādīja, ka autoritārās valdības visā pasaulē izmanto līdzīgu taktiku, lai apklusinātu medijus.
Tādās valstīs kā Ķīna biznesa žurnālistika bieži var būt tikpat bīstama kā politiskā žurnālistika, pauda aģentūras Reuters komentētāja Džina Čoņa.
Viņa arī piebilda, ka jaunās tehnoloģijas tomēr ļauj iegūt lielāku caurskatāmību par autoritārās valsts valdību un ekonomiku.