Džonsons iepriekš paziņoja, ka viņa valdība centīsies panākt jaunu šķiršanās vienošanos ar ES, ko varētu apstiprināt 17. oktobrī notiekošajā bloka dalībvalstu vadītāju sanāksmē Briselē. Pretējā gadījumā viņš sola izvest Apvienoto Karalisti no ES bez vienošanās 31. oktobrī.
Vaino Merkeli
Kopš Džonsona un Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera tikšanās Luksemburgā septembra vidū par Brexit vienošanās sarunām atbildīgās britu un ES amatpersonas bija sazinājušās vai satikušās gandrīz ik dienu. Šīs nedēļas sākumā Lielbritānijas Brexit ministrs Stīvens Bārklijs mudināja aktivizēt sarunu procesu, lai mēģinātu panākt vienošanos līdz 17. oktobrim.
Diskusijas esot pārtrūkušas pēc otrdien notikušās telefonsarunas starp Džonsonu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kurā viņi nespēja atrast kopsaucēju jautājumā par Ziemeļīrijas nākotni pēc Brexit. Anonīms avots Dauningstrītā 10 pēc abu līderu sarunas medijiem sacīja, ka Merkele esot uzstājusi uz Ziemeļīrijas palikšanu ES Muitas savienībā arī pēc karalistes izstāšanās no ES. Tas esot nepieņemami Londonai, tāpēc Brexit vienošanās ir zem nopietnas jautājuma zīmes.
Ziemeļīrijas jautājums ir bijis galvenais klupšanas akmens, lai panāktu Brexit vienošanos. ES ir kategoriski noraidījusi tādu vienošanās variantu, kas nenovērstu fiziskas robežas atjaunošanu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju un būtu pretrunā ar 1998. gadā parakstīto miera līgumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
kļūdas labojums:
bet
Irlielāmērāticams