Februārī Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks Zaporižjas AES sagrāba martā, bet stacijā joprojām strādā Enerhoatom ukraiņu darbinieki.
Ukraina apsūdz Krieviju, ka tā pārvērtusi atomelektrostaciju militārā bāzē un izmanto to kā vairogu uzbrukumu veikšanai.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs otrdien aicināja Krieviju un Ukrainu vienoties par demilitarizētas zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES.
"Viens no veidiem, kā izveidot drošības zonu Zaporižjas AES, varētu būt miera uzturētāju kontingenta izvietošana tur un Krievijas karavīru izvešana," Ukrainas televīzijā paziņoja "Enerhoatom" prezidents Petro Kotins.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), kuras eksperti pagājušajā nedēļā apmeklēja Zaporižjas AES, paudusi bažas par nestabilo situāciju AES un aicinājusi steidzami izveidot drošības zonu, lai novērstu radioaktīvās noplūdes risku un vēl lielāku bojājumu rašanos AES.
Divi IAEA eksperti palika AES.
Francijas Radioloģiskās aizsardzības un kodoldrošības institūta (IRSN) vadītāja Karīne Hervjū trešdien brīdināja, ka Ukrainā iespējams Fukušimas scenārijs.
"Galvenais risks būtu, ja reaktoriem tiktu atvienota elektroapgāde", kas varētu izraisīt reaktoru daļu kušanu, intervijā Francijas radio sacīja Hervjū.
Tas varētu kaitēt reaktoru ēkām un novest pie radioaktīvo materiālu noplūdes, skaidroja Hervjū.
Viņa piebilda, ka, lai gan reaktori nav cietuši uzlidojumos, uzbrukumi tuvumā esošajām ēkām arī var novest pie radioaktīvu elementu nonākšanas vidē.