AfD, par kuru šobrīd saskaņā ar aptaujām gatavi balsot astoņi līdz 11% vāciešu, sola panākt, ka imigrantu skaits Vācijā ik gadu samazinās par 200 000.
Viens no soļiem šī mērķa sasniegšanai būtu ģimenes apvienošanu aizliegšana tiem bēgļiem, kas Vācijā ieguvuši patvērumu.
Programmā, kuru plānots apstiprināts nākammēnes Ķelnē paredzētajā kongresā, paredzēts ieviest vispārēju parandžu un citu musulmaņu sieviešu tradicionālo galvassegu aizliegumu publiskajā telpā, tostarp skolās.
Programmā noraidīti arī jebkādi centieni nostiprināt tiesības uz abortiem cilvēktiesību statusā, kā arī paredzēta Vācijas izstāšanās no eirozonas un vispārējās karaklausības atjaunošana.
AfD tika dibināta tikai 2013.gadā, un 2014.gadā notikušajās Bundestāga vēlēšanās tai pietrūka nedaudz balsu, lai pārvarētu iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru.
Kopš tā laika AfD spējusi sev jau nodrošināt pārstāvniecību desmit reģionālajos parlamentos no 16 Vācijas federālajām zemēm, un neviens nešaubās, ka rudenī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās eiroskeptiķi beidzot iekļūs arī nacionālā parlamenta apakšpalātā.