Abām valstīm gatavojoties pieminēt īsā, bet asiņainā Folklenda salu kara 30.gadadienu, Argentīnas ārlietu ministrs Ektors Timermans salas nodēvēja par "norietošās impērijas pēdējo patvēruma vietu". Pēc viņa teiktā, Lielbritānija uz Atlantijas okeāna dienvidiem nosūtījusi kodolzemūdeni un "militarizē reģionu", pārkāpjot 1967.gada Latīņamerikas līgumu, kas aizliedz kodolieroču atrašanos, iegūšanu vai izmantošanu.
Timermans arī piektdien iesniedza oficiālu sūdzību ANO par Lielbritānijas mēģinājumu militarizēt situāciju Folklenda salās. Lielbritānija apgalvo, ka šajā reģionā veic vienīgi ierindas operācijas un par Folklenda salu nākotni nevar būt nekādu sarunu, ja vien to nevēlas paši salu iedzīvotāji.
Savukārt ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns piektdien pēc sarunas ar Timermanu "pauda bažas par arvien spēcīgākajām [vārdu] apmaiņām starp Argentīnas un Apvienotās Karalistes valdībām šajā jautājumā", informēja ANO preses pārstāvis Martins Nesirkis. "Viņš pauda cerību, ka Argentīnas un Apvienotās Karalistes valdības izvairīsies no eskalācijas šajā strīdā un atrisinās domstarpības mierīgi, izmantojot dialogu," norādīja Nesirkis.
Bans esot apliecinājis, ka ir gatavs izmantot ANO birojus, lai atrisinātu šo krīzi, ja vien abas valstis to pieprasīs.
Jau ziņots, ka spriedze abu valstu starpā pieaugusi, tuvojoties Argentīnas un Lielbritānijas īsā, bet asiņainā Folklendu kara 30.gadadienai. Pēdējo nedēļu laikā Argentīnas amatpersonas ir veltījušas asus izteikumus Lielbritānijas nostājai un nosodījušas britu modernākā karakuģa izvietošanu šajā reģionā un prinča Viljama ierašanos Folklenda salās uz Karalisko gaisa spēku sešu nedēļu manevriem.
Folklenda salas, kas atrodas 400 jūras jūdzas no Argentīnas piekrastes un kur mitinās aptuveni 3000 iedzīvotāju, atrodas Lielbritānijas pakļautībā kopš 1833.gada. Šobrīd arhipelāgs bauda pašpārvaldes tiesības, taču uz salām, kas spāniski runājošajā pasaulē pazīstamas kā Malvinas, jau sen pretendē arī Buenosairesa.