Kā ziņo Grieķijas valsts televīzija, par vēlēšanu rīkošanas datumu panākta vienošanās partiju pārstāvju sanāksmē. Partiju līderi arī vienojušies, ka pagaidu valdībai nebūs tiesību pieņemt nekādus starptautiski saistošus lēmumus, pastāstīja Komunistiskās partijas priekšsēdētāja Aleka Papariga.
Līdz ar vēlēšanu datuma noteikšanu kļuvis par vienu neskaidrību mazāk, tomēr milzum daudz problēmu - kā Grieķijai, tā eirozonai - saglabājas. Nav nekādu garantiju, ka jauno vēlēšanu rezultātā izdosies izveidot funkcionējošu valdību. Atbilstoši prognozēm vēlēšanās visvairāk balsu saņems Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA), kas iebilst pret līgumu ar Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmas nosacījumiem. Ja uzvarēs SYRIZA, tas Grieķijas nākotni eirozonā padarīs vēl neskaidrāku.
Ziņas par to, ka pirmdien no Grieķijas bankām izņemti 700 miljoni eiro, spriedzi palielinājis vēl vairāk, investoriem bažījoties, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas būs haotisks process it visiem.
Centriski kreisais laikraksts Ethnos raksta, ka Grieķija virzās uz "vēlēšanām mīnu laukā. Rezultāts noteiks valsts atrašanos eirozonā". Savukārt laikraksts Ta Nea, kas atbalsta sociālistu partiju PASOK, norāda, ka Grieķiju, tuvojoties vēlēšanām, "apņēmusi neskaidrība un bailes par valsts ekonomisko sabrukumu". Vēlēšanas "pārbaudīs Grieķijas partneru pacietību attiecībā uz to, vai valsts var palikt eirozonā", norāda biznesa laikraksts Naftemoporiki.
Vācijas kanclere Angele Merkele, stāvot līdzās jaunajam Francijas prezidentam Fransuā Olandam, otrdien vēlu vakarā sacīja - "mēs vēlamies, lai Grieķija paliek eirozonā". "Ja Grieķija uzskata, ka mēs Eiropā varam atrast citus stimulus līdzās [tautsaimniecības glābšanas] memorandam, tad mums par to ir jārunā," piebilda Merkele.
Tomēr trešdien Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atkārtoti pauda pārliecību, ka nav iespējams no jauna pārskatīt ES un SVF vienošanos. "Šī ir palīdzības programma, kas tika sagatavota līdz pēdējai detaļai, mēs to nevaram pārskatīt," intervijā Vācijas sabiedriskajam radio "Deutschlandfunk" sacīja Šeible. "Grieķijai ir jābūt gatavai pieņemt palīdzību", ko piedāvā ES, SVF un Eiropas Centrālā banka (ECB), norādīja ministrs. "Tiem, kas uzvar vēlēšanās, būs jāizlemj, vai pieņemt šos nosacījumus vai ne."
Jau ziņots, ka Grieķijas politiķiem kopš vēlēšanām joprojām nav izdevies vienoties par jaunas valdības izveidi. Otrdien kārtējās sarunas par valdības veidošanu beidzās bez vienošanās, un, kā pavēstīja sociālistu partijas PASOK līderis Evangels Venizels, Grieķijai nāksies rīkot jaunas ārkārtas vēlēšanas.
6.maijā aizvadītajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās nevienai partijai neizdevās izcīnīt pārliecinošu uzvaru. Vēlēšanas apliecināja, ka vairums grieķu iebilst pret taupības pasākumiem. Vēlēšanās smagu sakāvi piedzīvoja divu lielāko partiju koalīcija, kas īstenoja bargus taupības pasākumus, lai glābtu valsti no bankrota. Liela daļa grieķu uzskata, ka taupības pasākumi tikai saasina valsts problēmas, negatīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi.