"Itālija zina, ka, ņemot vērā valsts lielumu, tā nevar cerēt uz palīdzības iegūšanu no ārpuses," Fektere norādīja reportieriem, ierodoties Briselē uz otro pārrunu dienu ar Eiropas kolēģiem. "Tāpēc šobrīd Itālijā tiek pielikti šie milzu pūliņi."
Fekte pavēstīja, ka Itālija ir izstrādājusi reformu paketi, kuru tagad nepieciešams apstiprināt parlamentam.
Viņa uzsvēra, ka valsts industriāli attīstītie ziemeļi norāda uz Itālijas "spēju daudz ko panākt pašas spēkiem, taču mēs vēl redzēsim, vai pašreizējā likviditātes problēma piespiedīs valsti vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF)".
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns pirmdien sacīja, ka vēlas tūlītēju atbildi no eirozonas trešās lielākās ekonomikas par tās reformu plāniem, un pirmā ES ekspertu grupa Itālijā gaidāma jau otrdien vai trešdien.
Tajā pat laikā procentu likme Itālijas desmit gadu obligācijām otrdien rīta tirdzniecības sesijā sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni 6,73% apmērā.
Itālijas ekonomikas gausā izaugsme un 1,9 triljonu eiro (1,3 triljonu latu) lielās parādsaistības veicinājušas investoru bažas, ka Itālija varētu kļūt par nākamo Eiropas parādsaistību krīzes upuri, lai arī tās budžeta deficīts ir salīdzinoši mazs.