Priekšstats par krieviem kā mežonīgiem cilvēkiem, kurus labāk nekaitināt, šķiet, tiek nodots no paaudzes paaudzē. Situācija ap Golovatova pirmstermiņa atbrīvošanu atkal atgādina par šiem stereotipiem, teikts publikācijā.
Vai Krievijas vēstnieks Vīnē Sergejs Nečajevs patiešām izdarīja "politisku un ekonomisku spiedienu" uz Austrijas pusi, kā tiek uzskatīts? Visticamāk, ka nē un apgalvojums, ka Krievija izdarījusi spiedienu uz Austriju, skan tikpat nejēdzīgi, kā apgalvojums, ka Eiropā pastāv lielākā atkarība no Krievijas gāzes piegādēm, nekā Krievija ir atkarīga no šīs gāzes eksporta, teikts rakstā.
Tomēr šajā gadījumā svarīgi ir tikai tas, ka Austrija deva Lietuvai pārāk īsu termiņu, lai tā iesniegtu dokumentus par nozieguma sastāvu, konstatēts publikācijā, salīdzinot šo faktu ar Austrijas padošanos.
Starptautisko tiesību eksperts Manfreds Novaks notikušo laikrakstam skaidrojis ar to, ka "pastāv izvairīšanās no konfliktiem ar Krieviju noteikta prakse". "Bailes balstās uz nezināšanu. No kurienes Austrijas tieslietu ministram zināt, kā krievi reaģēs reālu draudu gadījumā?" savukārt skaidrojis Krievijas procesu eksperts Hanss Georgs Hainrihs.
Visbeidzot Grācas Universitātes slāvists Volfgangs Aismans atradis vēsturisku apstiprinājumu "steidzīgajai paklausībai", skaidrojot, kā radies stereotips priekšstats par "krievu". "Tā dēvētajā "Tautu dēlī" (Völkertafel – Eiropas tautām it kā raksturīgo īpašību uzskaitījumā) krievi raksturoti ar vārdiem "mežonīgi, barbariski, nikni un viltīgi". Šīs klišejas tad arī ir veidojušas krievu tēlu, vēl jo vairāk tādēļ, ka, atbilstoši viduslaiku literatūrai, divkaujās vienmēr uzvarējuši krievi," raksta izdevums.