Tomēr Igaunija vēlas iegūt plašākus un izsmeļošākus skaidrojumus, kas varētu atspēkot cilvēka, kas tiek apsūdzēts par smagiem noziegumiem un ir pelnījis taisnīgu tiesu, atbrīvošanu, informēja Igaunijas Ārlietu ministrijā.
"Miermīlīgu demonstrantu par savas valsts neatkarību nogalināšana Viļņā ir smags noziegums, un vainīgo stāšanās tiesas priekšā ir elementāra darbība katrā demokrātiskā sabiedrībā," paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.
Iepriekš Paets paziņoja, ka Golovatova atbrīvošana viņam nav saprotama un ir bijis nepatīkams pārsteigums. "Un tomēr gribētos skaidri zināt, kādi bija juridiskie jautājumi. Kas tie bija par principiem, pēc kuriem atbrīvots cilvēks, pret kuru izvirzītas tik nopietnas apsūdzības," viņš atzina.
"Mēs vēlamies skaidrību par apstākļiem, kādēļ viņu atbrīvoja tik ātri. Ir svarīgi, lai Lietuvas izdotais starptautiskais aizturēšanas orderis paliktu spēkā un šo personu atkal aizturētu, lai veiktu izmeklēšanas procedūras," uzsvēra Igaunijas ārlietu ministrs.
Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.
Otrdien saistībā ar šo notikumu notu Austrijai iesniedza arī Latvija.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi - Baltkrievijas pilsoņi, izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.