Baltijas valstu un Polijas līderu aktīvā nostāja bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Eiropadomes sanāksmē netika atbalstīts Parīzē un Berlīnē izlolotais plāns sarīkot ES un Krievijas samitu, kas nav noticis kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu. Savu vilšanos par iznākumu neslēpa nedz Francijas prezidents Emanuels Makrons, nedz Vācijas kanclere Angela Merkele, kura ES vadītāju tikšanos šādā statusā acīmredzot apmeklēja pēdējo reizi, – nākamais samits plānots oktobrī, bet 26. septembrī Vācijā notiks vēlēšanas, kurās A. Merkele nekandidēs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 28. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!