Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Avoti: Polija novilcina Baltijai svarīgos enerģētikas projektus

Iespējams, ka Polija novilcina Lietuvai un arī pārējām Baltijas valstīm stratēģiski svarīgus enerģētikas projektus, lai ietekmētu ar šo jomu tieši nesaistīto strīdu starp naftas koncerna PKN Orlen kontrolēto Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva un Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai (LG) par kravu pārvadājumu tarifiem.

Lietuvas politiķi gan cenšas nekomentēt tādu varbūtību un nesaasināt attiecības, tomēr valdībai tuvi avoti ziņu aģentūrai BNS izteikušies, ka Polija bloķē vai vismaz cenšas novilcināt šos svarīgos projektus, pieprasot atlaides pārvadājumiem.Tuvākajā laikā Lietuvai un Polijai būtu jāsāk sarunas par vienu no būtiskākajiem šā gadu desmita enerģētikas projektiem - Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizēšanu ar kontinentālo Eiropu.Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, bet Eiropas Komisijas (EK) kopīgais pētniecības centrs šobrīd analizē, vai sinhronizācija ar Rietumeiropu būtu iespējama caur Poliju vai caur Somiju. Ekspertu vērtējumā lētākais un reālākais būtu Polijas variants. Poliju ar Lietuvu jau saista 500 megavatu starpsavienojums Litpol Link.

Abas valstis jau sākušas īstenot arī savu gāzesvadu sistēmu starpsavienojuma projektu (GIPL) vairāk nekā 500 miljonu eiro vērtībā, bet šomēnes noskaidrojās, ka tas iekavēsies, jo Polijas pusei projektā nākas ieviest korekcijas - kā norādīts, ekoloģisku apsvērumu dēļ.

Tas rada problēmas Lietuvas augstspiediena gāzesvadu uzņēmumam Amber Grid, kam nāksies atsaukt jau uzsāktus liela apmēra konkursus. Turklāt Lietuvā izteikti pieņēmumi, ka, pārdalot šā projekta naudu, Polija varētu censties panākt sev finansiālu izdevīgumu.

Kā norādījis portāla Biznesalert.pl redaktors Vojcehs Jakubiks, Orlen un Lietuvos geležinkeliai domstarpības tika paceltas politiskajā līmenī šovasar, kad Viļņā bija ieradušies Polijas valdības pārstāvji un Orlen vadītāji.

"Orlen intereses Lietuvā Varšavai ir tikpat svarīgas kā GIPL un [Lietuvas un Polijas energosistēmu starpsavienojums] LitPol Link," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS. "Orlen Lietuva uzskata, ka tiek diskriminēta, un nevēlas maksāt vairāk nekā citi Lietuvos geležinkeliai klienti."

Pēc viņa teiktā, ziņas par Orlen un Lietuvos geležinkeliai domstarpībām kaitē Lietuvas tēlam Polijā un attieksmei pret kopīgajiem projektiem.

Jakubiks piebildis, ka elektrotīklu sinhronizācija un vēl viens starpsavienojums ar Lietuvu kaimiņvalstī tiek uzlūkots arī no cita viedokļa, proti, pēc šo projektu īstenošanas nebūtu iespēju apturēt lētas elektroenerģijas plūsmu no Skandināvijas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju, kas ir ziņu aģentūras BNS rīcībā, līdz 2024.gadam, kad beigsies pašreizējais līgums par tarifiem, Orlen Lietuva no LG gribētu saņemt vairāk nekā 200 miljonus eiro. Līdzīgu informāciju aģentūrai šonedēļ apstiprināja arī Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs.

Polijas advokātu biroja Energy Lawyers & Consultant padomnieks Roberts Zajdlers laikrakstam Rzeczpospolita izteicis pieņēmumu, ka GIPL projekts varētu iekavēties arī tādēļ, ka Polija, neraugoties uz prāvo Eiropas Savienības (ES) atbalstu, nav sevišķi ieinteresēta saslēgt savu gāzesvadu tīklu ar mazo Lietuvas tirgu.

Tikmēr Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta lektors, enerģētikas eksperts Roms Šveds uzskata, ka atklātībā izskanējusī informācija par Lietuvos geležinkeliai un Orlen Lietuva domstarpībām patiesībā "pieder pie normāla sarunu procesa" un jautājumu par abu valstu attiecībām un kopējo enerģētikas projektu likteni "nevajadzētu dramatizēt".

Vienlaikus viņš atzinis, ka Lietuvai šie projekti ir svarīgāki, kamēr Polija lielāku uzmanību pievērš Vācijas pierobežai. Tomēr Šveds pieļauj, ka pat šādā gadījumā kopīgu projektu īstenošana ir iespējama.

Savukārt Lietuvas Seima enerģētikas komisijas loceklis, bijušais saimniecības ministrs Ķēstutis Daukšis domā, ka galvenā problēma nav Orlen un Lietuvos geležinkeliai sarunas. Viņaprāt, uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar sinhronizāciju, vēl aizvien nav atbildēts, tādēļ vienoties ir grūti.

Tomēr arī Daukšis pieļāvis, ka GIPL iekavēšanās, aizbildinoties ar cauruļvada trases nomaiņu, varētu būt politisks Polijas puses lēmums.

"Enerģētika un politika ir tik cieši saistītas. Ja iegansts jāatrod, tas vienmēr atradīsies. Atcerēsimies naftasvadu Družba [no Krievijas] - tas pēkšņi vienā naktī "sabojājās", un izrādījās, ka tam nepieciešams liels remonts, tādēļ tas tika slēgts un nu jau vairs nevienam nav vajadzīgs," viņš atgādinājis. "Tas pats varētu būt arī šeit. (..) Varētu būt arī tehniskas lietas, jo šis ir liels projekts."

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis ziņu aģentūrai BNS gan paudis viedokli, ka nepastāv tieša saistība starp Orlen sarunām ar Lietuvos geležinkeliai un Lietuvas sarunām ar Poliju par energotīklu sinhronizāciju. Arī paredzamā GIPL projekta iekavēšanās, pēc viņa teiktā, saistīta vienīgi ar tehniskiem jautājumiem.

Tiesa, iepriekš Masjulis atzinis, ka Polijas enerģētikas ministrs Kšištofs Thuževskis Kriņicas ekonomikas forumā akcentējis Orlen jautājumu. Vēl pirms tam Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Aleksandrs Sproģis izteicies, ka abu valstu enerģētikas darba grupu apspriedē jūlijā pirmām kārtām izvirzīts tieši Orlen jautājums.

To, ka vienošanās par Orlen tarifiem atvieglotu arī kopīgas valodas meklēšanu attiecībā uz enerģētikas projektiem, atzinis arī premjerministrs Aļģirds Butkevičs.

Kā aģentūrai pastāstījis Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, viņš saņēmis netiešas norādes no Enerģētikas ministrijas, ka Lietuvos geležinkeliai un Orlen Lietuva sarunas derētu paātrināt, jo tās ietekmē enerģētikas projektus. "Tādi mājieni ir bijuši," viņš apliecinājis.

Pēc Sinkeviča teiktā, runa ir par to, cik lieliem jābūt iespējamajiem kravu pārvadājumu tarifu atvieglojumiem. "Problēma ir naudā - vieni grib lētākus pakalpojumus, otri vēlas gūt peļņu. (..) [Šopavasar] bija minimālas viedokļu atšķirības - 41 miljons eiro līdz 2024.gadam. Maksimālās atšķirības ir fantastiskas - virs 200 miljoniem eiro," viņš piebildis.

Tikmēr Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta direktors Ramūns Vilpišausks pieļāvis, ka Lietuvas premjers pirms oktobrī gaidāmajām Seima vēlēšanām vienkārši cenšas novilcināt laiku un nepūlas panākt risinājumus Orlen un "Lietuvos geležinkeliai" sarunās, lai atstātu šo jautājumu jaunajam valdošajam vairākumam.
Pats Butkevičs aģentūrai BNS pagājušajā nedēļā izteicās, ka valdība nepiekritīs nepamatotām Orlen prasībām, ja tas liktu dzelzceļa kompānijai strādāt ar zaudējumiem, - viņa vārdiem runājot, tas būtu noziegums.
Arī satiksmes ministrs uzsvēris, ka "Lietuvos geležinkeliai" darbībai jābūt rentablai.

"Ir jābūt tiesiskam pamatojumam, kādēļ būtu jāpiemēro konkrētas atlaides, pārkāpjot savas kompānijas ekonomiskās intereses un liekot tai strādāt ar zaudējumiem. Nevaru piekrist domai, ka kaut kādu citu mērķu vārdā jāveic darbība, kas nes zaudējumus. Nevaru pieņemt tādu lēmumu, tas nebūtu loģiski," viņš norādījis.

Lietuvos geležinkeliai
 ģenerāldirektora vietnieks Alberts Šimēns iepriekš izteicās, ka Orlen Lietuva lūgusi atlaides desmitiem miljonu eiro apmērā - trīs četras reizes vairāk nekā pavasarī. Viņš pieļāva, ka tāda varētu būt maksa, kas no Lietuvas tiek gaidīta par Polijas gatavību nekavēt stratēģiskos enerģētikas projektus, pirmām kārtām Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu.

Orlen Lietuva
 noliedz, ka būtu izvirzījusi papildu prasības, uzsverot, ka vienkārši nevēlas maksāt vairāk nekā citi Lietuvos geležinkeliai klienti.

Orlen Lietuva un Lietuvos geležinkeliai nespēj vienoties par 2009.gadā parakstīto dzelzceļa kravu pārvadājumu līgumu, kurš ir spēkā līdz 2024.gadam. Abu kompāniju attiecības pasliktinājās 2014.gadā pēc Lietuvas valdības lēmuma mainīt infrastruktūras nodokļa aprēķināšanas kārtību, palielinot to bīstamajām kravām, tai skaitā naftas produktiem.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmums apgalvo, ka Orlen Lietuva no 2014.gada sākuma vienpusējā kārtā maksā tam mazāk, nekā norādīts rēķinos, savukārt naftas kompānija uzskata, ka Lietuvos geležinkeliai aprēķinātās pakalpojumu cenas nav taisnīgas. Lietuvos geležinkeliai šajā sakarā iesniegusi prasības tiesās, bet Orlen Lietuva - arbitrāžā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits