Starp Baku un Erevānu gadu desmitiem pastāvējušas teritoriālās domstarpības par Kalnu Karabahu, kuru septembrī Azerbaidžāna, īstenojot zibensofensīvā pret armēņu separātistiem, atguva savā kontrolē.
Francija, "apbruņojot Armēniju, īsteno militāristisku politiku, kūdot armēņu revanšistu spēkus un liekot pamatus jaunu karu izprovocēšanai mūsu reģionā", Alijevs raksta komentārā starptautiskai konferencei Baku.
Alijeva ārpolitikas padomnieka nolasītajā paziņojumā pausta pārliecība, ka Francija "grauj stabilitāti ne tikai savās bijušajās un esošajās kolonijās, bet arī Dienvidkaukāzā, kur atbalsts separātistu tendences un separātistus".
Francijā ir liela armēņu diaspora, un Parīze bieži kritizējusi Baku par aizspriedumiem pret armēņiem.
Starptautisku vidutāju organizētajās miera sarunās panākts niecīgs progress, tomēr gan Azerbaidžānas, gan Armēnijas līderi ir pauduši pārliecību, ka līdz gada beigām iespējams parakstīt visaptverošu miera līgumu.
Alijevs ir piedalījies vairākās Eiropas Savienības organizētu miera sarunu kārtās ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu.
Tomēr pagājušajā mēnesī Alijevs atteicās piedalīties sarunās ar Pašinjanu Spānijā, kā iemeslu minot Francijas "neobjektīvo nostāju". Bija paredzēts, ka starpnieki šajās sarunās būs Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Ceturtdien Baku noraidīja arī dalību ASV plānotās sarunās par attiecību normalizāciju ar Armēniju. Kā iemeslu sarunu noraidījumam Azerbaidžāna minēja Vašingtonas "aizspriedumaino pozīciju".
ES centieni organizēt jaunu sarunu kārtu pagaidām bijuši neauglīgi.