Trīs no viņiem ir pametuši valsti un tika tiesāti aizmuguriski.
Visiem aktīvistiem bija izvirzītas vairākas apsūdzības, tai skaitā par uzbrukumu tiesībsargāšanas iestādēm, sazvērestību, lai gāztu valdību un terorakta veikšanu.
Saskaņā ar varasiestāžu apgalvojumiem protestētāji izveidoja pretošanās kustību, uzbruka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, nodarbojās ar sabotāžu un aizdedzināja policijas iecirkņus Minskā. Daži no viņiem tika apsūdzēti arī par mēģinājumu aizdedzināt māju, kurā dzīvo Baltkrievijas Liberāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Alehs Hajukevičs.
Tiesa piesprieda apsūdzētajiem no diviem līdz 25 gadiem ilgus cietumsodus.
Masu protesti Baltkrieviju pārņēma 2020.gadā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās kārtējo reizi par uzvarētāju tika pasludināts autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko. Gan Baltkrievijas opozīcija, gan Rietumi uzskata, ka vēlēšanu rezultāti tika viltoti.
Baltkrievijas varasiestādes bargi apspieda demonstrācijas, aizturot vairāk nekā 35 000 cilvēku un tūkstošiem nežēlīgi piekaujot. Tik pārtraukta arī desmitiem tiesību aizsardzības grupu un neatkarīgo mediju darbība.
Varasiestāžu vēršanās pret valdības kritiķiem, opozīcijas aktīvistiem, tiesību aizstāvjiem un žurnālistiem turpinās līdz pat šai dienai. Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Vjasna" ("Pavasaris") ir saskaitījusi valstī 1492 politieslodzītos.
Vienam no galvenajiem opozīcijas pārstāvjiem Vadzimam Prakopjevam tiesa piesprieda 25 gadus cietumā kā "teroristu sazvērestības organizatoram". Viņš ir pametis Baltkrieviju, tāpēc spriedums tika pasludināts aizmuguriski.
Notiesāto vidū ir arī visa bijušā karavīra Vladislava Vaicjačoviča ģimene. Viņš stājās tiesas priekšā kopā ar sievu, dēlu un vedeklu, un viņam tika piespriests 21 gads cietumā, savukārt viņa radiniekiem tika piespriesti no 11 līdz 19 gadiem ilgi cietumsodi.
Vēl vienam karavīram aizmuguriski tika piespriests 20 gadu cietumsods.