Kļūdains paziņojums
1989. gada 9. novembrī sociālistiskās Austrumvācijas valdība gatavojās paziņot par atvieglotākiem nosacījumiem austrumvāciešu ceļošanai uz Rietumvāciju, lai nomierinātu valsti pārņēmušos protestus. Taču cilvēks, kurš šo vēsti nodeva, nebija līdz galam iepazinies ar jaunajiem nosacījumiem, tāpēc televīzijas tiešraidē paziņoja, ka austrumvācieši var brīvi izceļot no valsts un tas stājas spēkā nekavējoties. Patiesībā jaunajiem ceļošanas noteikumiem bija jāstājas spēkā nākamajā diena un tie paredzēja vīzu režīmu, raksta BBC.
Amatpersonas neprecīzi nodotajai informācijai bija lavīnas efekts, jo tovakar tūkstošiem austrumvāciešu vēlējās nokļūt ar mūri sadalītās Berlīnes rietumdaļā. Ievērojamā mazākumā esošie robežsargi, redzot lielās ļaužu masas, nolēma atvērt robežpunktus. Austrumvāciešus otrā mūra pusē sagaidīja ar ovācijām. Daudzi uzrāpās uz sienas un sāka tās drupināšanu ar veseriem.
Lai gan 1989. gada 9. novembri uzskata par Berlīnes mūra krišanas dienu, fiziski lielāko daļu no 155 kilometrus garās un četru metru augstās sienas nojauca 1990. gadā. Atsevišķus mūra fragmentus atstāja kā vēstures liecību.
Berlīnes mūra krišanas rezultātā 1990. gada 3. oktobrī tika atkalapvienota Vācija, bet tuvākajos gados komunistiskie režīmi tika gāzti arī visā kādreizējā padomju blokā, ko vadīja Padomju Savienība, kas pati oficiāli beidza pastāvēt 1991. gadā.
Aicina uz vienotību
Pēc Berlīnes mūra krišanas daudzi cerēja, ka atkalapvienotajā Eiropā, kas ir pieredzējusi totalitāro režīmu šausmas, nostiprināsies demokrātija. Taču pēdējos gados Eiropā uzvaras gājienu piedzīvo nacionālisms un populisms. Ungārijā un Polijā pie varas ir neliberāli režīmi, bet Vācijā arvien vairāk vēlētāju balso par galēji labējiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 8. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Pareizaisjautājums
Pravietisnejaukais
Ludis