Eksperti gan norāda, ka tas nebūs viegli, jo neviena no strīdā iesaistītajām valstīm nav izrādījusi būtisku gatavību piekāpties. Portāls Euronews atgādina, ka dažādās ES un ASV pārraudzītās sarunās kopš 2011. gada noslēgtas vairāk nekā trīsdesmit vienošanās, taču teju neviena no tām netiek pilnībā ievērota, un savstarpējā spriedze nav atslābusi.
Ietekmes jautājums
"Sarunas prasīs lielu politisko drosmi no abām pusēm. Nekad nav bijis viegli atrast risinājumu tik sāpīgām un ieilgušām problēmām," pēc video konferences, kurā apspriestas abu valstu līderu tikšanās detaļas Briselē, sacījis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žozeps Borels.
Serbija, kas faktisko kontroli pār albāņu apdzīvoto Kosovu zaudēja pēc NATO spēku iejaukšanās 1999. gadā, joprojām neatzīst 2008. gadā pasludinātās valsts neatkarību. Kopš tā laika starp abām valstīm notikušas dažāda līmeņa sarunas, kurās tomēr nav rasts pastāvīgs risinājums, kas apmierinātu musulmaņu apdzīvoto Kosovu un pareizticīgo Serbiju, kurā vairums iedzīvotāju vēl aizvien Kosovu uzskata par savas valsts daļu. Pēdējās ES vadītās sarunas apstājās 2018. gadā, kad pēc strīdiem par robežām Serbija piemēroja 100% nodokli Kosovas precēm. Neatrisinātais konflikts, kā norāda eksperti, ir būtiski kavējis abu valstu sadarbību ar ES un NATO, tādējādi ļaujot Krievijai saglabāt lielo ietekmi Balkānos. Serbijā, kā norāda portāls Balkan Insight, būtisku lomu spēlē arī Ķīna, kas tāpat kā Krievija nav atzinusi Kosovas neatkarību.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!