Trešdien viens no Brexit atbalstītājiem Džordžs Jūstiss, kurš atstāja amatu Vides, pārtikas un lauksaimniecības departamentā, rakstīja, ka Lielbritānijai nevajadzētu piekāpties un parakstīt līgumu, kas varētu pazemināt ēdiena kvalitāti. Viņš arī nosauca ASV lauksaimniecības nozari par atpalikušu.
ASV vēstnieks Vudijs Džonsons šos pārmetumus norādīja, sakot, ka tas ir mīts un ASV zemkopības nomelnošanas kampaņa.
Tikmēr vides un veselīgas pārtikas aktīvisti gatavo sarakstu valdībai, kuros uzskaitīs potenciālos riskus, ja Lielbritānija bez ierunām piekāpsies ASV prasībām.
Kā raksta The Guardian, viens no riskiem, kas tirdzniecības ar ASV kontekstā izskan visai bieži, ir ar hloru apstrādāta putnu gaļa. ASV lopkopji pēc kaušanas drīkst izmantot hloru un citas līdzīgas vielas, lai nogalinātu baktērijas, kas varētu būt savairojušās kautuvē. ES hlora izmantošana aizliedza jau pirms 22 gadiem, norādot, ka šādi dezinfekcijas līdzekļi var tikt izmantoti, lai salīdzinoši lēti un viegli noslēptu higiēnas normu neievērošanu pirms kaušanas.
Lai gan arī Eiropā, tajā skaitā Latvijā, laiku pa laikam izplatās mīti par antibiotiku klātbūtni gaļā, kā liecina britu organizācijas The Soil Association informācija, ASV antibiotikas tiek izmantotas piecas reizes biežāk. Tāpat tiek norādīts, ka ASV fermeri drīkst lopiem dot augšanas hormonus, kuru lietošana ir aizliegta Eiropas Savienībā. Paustas arī bažas par krāsvielu klātbūtni pārtikā, kas pēc Brexit, varētu tikt ievesta Lielbritānijā no ASV.
Jāatgādina, ka Lielbritānijai Eiropas Savienība jāatstāj 29. martā, un pagaidām arvien nav skaidrības, ar kādiem nosacījumiem tas notiks. Tā dēvētā bezvienošanās Brexit gadījumā sekas justu arī Latvija, tostarp iespējama pārslodze atsevišķās muitas zonās, tāpat sekas būtu ekonomikas sektorā kopumā.
Tiesa, Lielbritānijai aizvien nespējot tikt skaidrībā, izskan arī scenāriji par Brexit atlikšanu pat par diviem gadiem.
ļuļa
Enģeļa viesis
VVZ