BBC norāda, ka starptautiski pamanāmākais tās pārstāvis bijis ārlietu ministrs Deivids Lemijs, kurš jau pirmajās darba dienās paspējis apmeklēt Vāciju, Poliju un Zviedriju. Aizsardzības ministrs Džons Hīlijs tikmēr pabijis Ukrainā, bet premjers Kīrs Stārmers uzmanību ārlietu jautājumiem pievērsis Skotijas apmeklējuma laikā.
Skaidrojot, kādēļ pirmajām ārvalstu vizītēm izvēlētas tieši šīs trīs valstis, D. Lemijs sacījis, ka līdz ar Apvienoto Karalisti tās esot vienas no stingrākajām Ukrainas aizstāvēm Eiropā, vēsta Euronews. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka visas trīs valstis ir NATO sastāvā, un britu ārlietu ministrs jau prognozējis, ka šonedēļ Vašingtonā plānotais alianses jubilejas samits skaidri nodemonstrēs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka NATO ir vienota savā apņēmībā sniegt Ukrainai finansiālo un militāro atbalstu, kā arī cita veida palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Tikmēr Dž. Hīlijs vizītes laikā Odesā paziņojis, ka Apvieno tā Karaliste ir gatava piegādāt Ukrainai ceturtdaļmiljonu artilērijas lādiņu, desmitiem artilērijas lielgabalu un haubiču, kā arī gandrīz 100 Brimstone raķešu, ziņo BBC.
Pagājušo ceturtdien leiboristi pārliecinoši uzvarēja parlamenta vēlēšanās, pārtraucot 14 gadu ilgo konservatīvo dominanci un sagādājot viņiem lielāko sagrāvi partijas vēsturē, atgādina Reuters. Gan K. Stārmers, gan D. Lemijs izteikušies, ka atšķirībā no konservatīvo valdībām, kas izprovocēja Brexit, centīsies ciešāk sadarboties ar ES. Premjers izteicis cerību, ka izdosies pārskatīt britiem neizdevīgo tirdzniecības līgumu, savukārt ārlietu ministrs runājis par iespējamu sadarbību aizsardzības un enerģētikas jomās. Runa nav par britu atgriešanos ES (K. Stārmers prognozējis, ka viņa dzīves laikā tas nenotiks), bet gan par jaunām iniciatīvām. D. Lemijs jau pieņēmis ielūgumu oktobrī doties uz ES ārlietu ministru padomes tikšanos.