Bulgārijas vēlētāji svētdien, 27. oktobrī, dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ārkārtas vēlēšanās izraudzītos pārstāvjus valsts parlamentā – Nacionālajā asamblejā – cerībās pielikt punktu ilgstošajai politiskajai krīzei valstī. Šīs būs jau septītās parlamenta vēlēšanas Bulgārijā pēdējo trīsarpus gadu laikā un otrās šogad. Taču vēlētāju aptaujas rāda, ka ar katrām nākamajām vēlēšanām un katru nākamo mēnesi aug Bulgārijas pilsoņu pesimisms par politiķu spēju vienoties valdības koalīcijas izveidei. To pavada endēmiska korupcija, kas apdraud likuma varas valdīšanu, un ekonomikas stagnācija. Alpha Research veiktā aptauja rāda, ka 53,6% bulgāru netic, ka pēc šīm – septītajām – vēlēšanām izdosies izveidot stabilu valdību. Seši no katriem desmit aptaujātajiem (61,6%) uzskata situāciju valstī par ļoti uztraucošu.
Vismazāk uzticēšanās
Gallup pērn veiktā aptauja atklāj, ka Bulgārijā pilsoņi vismazāk tic vēlēšanu godīgumam (10% aptaujāto). Tas ir sliktākais rezultāts ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī visā pasaulē. Līdzīga neuzticība vēlēšanām vēl valda tikai Mongolijā (11%). Dramatisks uzticības kritums vērojams pēc 2020. gada protestiem ielās pret toreizējā premjerministra Boiko Borisova valdību. Aptauja arī rāda, ka valsts tieslietu sistēmai uzticas tikai 17%, kas ir pārliecinoši zemākais rādītājs ES.
Atbilstoši pilsoņu uzticībai četrām svarīgām nacionālajām pamatinstitūcijām – bruņotajiem spēkiem, tieslietu sistēmai, valdībai un vēlēšanu godīgumam – veidotajā Gallup`s National Institutions Index pērn Bulgārija bija pēdējā vietā pasaulē.
Tikai pēc divām no pēdējām sešām vēlēšanām (2021. gada 14. novembrī
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 25. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60