Otrdien portāls EUobserver, atsaucoties uz avotiem Briselē, rakstīja, ka pēdējās nedēļās dzirdamās sarunas, ka tā sauktās ES kodola valstis diskutē par "divu ātrumu Eiropu", ir brīdinājums valstīm, kas regulāri iebilst pret ES integrācijas plāniem. Kodola valstis varētu būt gatavas savā starpā turpināt ciešāku sadarbību un atstāt novārtā perifērās un par dumpīgajām sauktās valstis, piemēram, Višegradas bloku (Ungāriju, Poliju, Čehiju un Slovākiju).
"Mums jābūt drosmei pieņemt, ka dažas valstis var virzīties uz priekšu nedaudz ātrāk par citām," Vācijas kancleri Angelu Merkeli, pirmdien citēja aģentūra LETA. Vācijas līdere piebildusi, ka "pārējās valstis varēs pievienoties attīstītākajām, kad būs gatavas".
Dumpīgos atstāt iepakaļ
Divu ātrumu ES bija arī viens no pieciem punktiem, kurus kā iespējamos attīstības virzienus pagājušajā nedēļa prezentēja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Starp ierosinājumiem bija ideja reducēt ES līdz līmenim, kad tā būtu tikai vienotais tirgus, un radīt "vairāku ātrumu" Eiropu, kurā līdzīgi domājošas valstis var īstenot savus plānus, pat ja citas tiem nepiekrīt. Bija arī scenārijs, kas paredzēja ignorēt kritiķus un virzīties uz federālas Eiropas vīziju.
Ideja par Eiropas Savienību, kur negribīgie austrumeiropieši un, piemēram, arī grieķi tiek atstāti iepakaļ, starp Eiropas attīstītākajām valstīm nav jaunums. Līdzīgu viedokli iepriekš februārī pauda Beniluksa valstu pārstāvji, norādot, ka ES būtu jāiesaistās tikai jautājumos, kurus pašas valstis nevar atrisināt, bet visādi citādi jāļauj dalībvalstīm darboties. Ciešāk integrēties jāļauj tām, kas ir gatavas to darīt.
Šī ideja, kā ziņo EUobserver, izpelnījusies kritiku no Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīm. Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka Višegradas bloka valstu pārstāvji šo ideju noraidīja. "Mēs nepiekrītam, ka ES ir jebkādi dalījumi un nekad nepiekritīsim," žurnālistiem Varšavā paziņoja Polijas premjerministre Beāta Šidlo kopā ar saviem Čehijas, Slovākijas un Ungārijas kolēģiem - Bohuslavu Sobotku, Robertu Fico un Viktoru Orbānu. "Mēs nevēlamies vairāk vai mazāk Eiropas, mēs vēlamies labāku Eiropu," viņa piebilda. BBC vērtē - šīs valstis baidās, ka vairāku ātrumu Eiropa nozīmēs, tā dēvētajā ES kodolā neietilpstošo valstu atstāšanu iepakaļ finansiālā ziņā.
Tiesa gan jāmin, ka tieši šīs valstis ir tās, kas visbiežāk un visatklātāk iebilst pret ES integrācijas centieniem, arī tos bremzējot, jo šī brīža ES sistēma paredz, ka būtiskākajos jautājumos nepieciešams panākt vienprātību. Par pēdējo gadu sāpīgāko jautājumu kļuvusi nepieredzēti lielā migrācijas krīze.
Pirmrindnieks Latvija
"Šāda virzība un šāda situācija (divu ātrumu Eiropa) jau ir gadiem, tā de facto ir pastāvējusi jau ilgi. Mēs esam vienkārši nonākuši līdz mirklim, kad ir nepieciešama šāda izšķiršanas, un informācija ir jādod sabiedrībai," portālam Diena.lv sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. Kā piemēru pētnieks min eirozonu, kas principā jau ir bijusi dziļākas integrācijas grupa, salīdzinot ar pārējām valstīm. Un šobrīd par to tiek runāts, pateicoties tādām valstīm kā Čehija un it sevišķi Ungārija, ar kuru balsojumiem allaž ir grūti rēķināties.
Eksperts skaidro, ka pamatā vienmēr ir bijušas iespējas valstīm sadarboties un strādāt jautājumos, kuri tām ir svarīgi. Galvenais nosacījums bija, ka tie nedrīkst būt noslēgti klubi, kuros citi nevar pievienoties.
Savukārt runājot par Latviju, Bukovskis norāda, ka tā politiski vienmēr "ir bijusi pirmā ātruma valsts".
Latvija ir sniegusi atbalstu politiskā līmenī jau kopš iestāšanās sākuma. Viņš gan norāda, ka šobrīd pie tā arī būtu jāpieturas. Nebūtu ieteicams sāk svārstīties un pieslieties dažādos jautājumos Višegradas blokam, jo tas varētu radīt priekšstatu, ka mēs politiski attālināmies no ES kodola.
Viņš gan norāda, ka, lai arī politiski esam pirmā ātruma valsts, ekonomikas jautājumos, piemēram, banku sistēmas un maksātnespējas administratoru jautājuma sakārtošanā, vidējā ienākuma līmeņa ziņā un citos jautājumos "mums vēl ir palikuši mājasdarbi".
Paužot kritiku, Biedrības Eiropas kustība Latvijas vadītājs Andris Gobiņš TV3 ziņām otrdien norādīja, ka Latvijas valstsvīri "vismaz publiski" nav skaidri paziņojuši par Latvijas vīziju ES attīstībai. Viņaprāt, arī ZZS būtu jācenšas aktīvāk pieslieties Eiropas tautas partijas grupai, jo Latvijas premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) Briselē ir maza ietekme, bet svarīgās lietas tiek spriestas pie kafijas krūzes.
rekur
elections
reptilis