SAPO galvenais pretizlūkošanas analītiķis Vilhelms Unge norādīja, ka šāda gatavošanās obligāti nenozīmē kaut ko dramatisku, bet atzina, ka tas ir satraucoši.
"Visnopietnākie draudi, ko pašreiz redzam, ir gatavošanās karam," viņš piebilda.
Par Krievijas augošo interesi Zviedrijā liecina gaisa uzbrukumu simulācijas Zviedrijas mērķiem, mēģinājumi savervēt spiegus, pastiprinātā izlūkošana un karšu iepirkšana lielā daudzumā, norādīja Unge.
"Ja neīstenotu sagatavošanos karam pret Zviedriju, šeit droši vien netiktu īstenota nekāda izlūkošana. Izlūkdienests ir daļa no Krievijas ģenerālštāba, un pats fakts vien, ka viņi ir šeit, liecina par kaut kādu nolūku," norādīja Unge.
Sevišķas bažas SAPO radījušus gaisa uzbrukumu simulācijas.
"Šādas lietas nedara, ja vien nākotnē patiesi nedomā īstenot uzbrukumu," norādīja Unge. Sīkākus paskaidrojumus viņš attiecās sniegt.
SAPO ikgadējā novērtējumā par situāciju izlūkošanas jomā secināts, ka visspēcīgākā klātbūtne Zviedrijā ir Krievijai, bet minētas arī 14 citas valstis, kas ieinteresētas spiegošanā, tostarp Ķīna un Irāna.
Bet Krievija ir ieinteresēta pilnīgi visās jomās - "politikā, finansēs, tehnoloģijās un militārajā informācijā", atklāja Unge.
Viņš norādīja, ka Krievijas apstiprinātā aktivitāte, visticamāk, ir Ukrainas un Krimas krīzes rezultāts, bet sīkāk nepaskaidroja.