Iespējams, ka Vācijas valdība šo uzskatīs kā apstiprinājumu tam, ka tā rīkojusies pareizi, liekot Kipras banku depozītu turētājiem iesaistīties valsts glābšanā. Informācijas avoti Vācijas valdībā tajā laikā norādīja, ka pretējā gadījumā vācu nodokļu maksātāji glābšanas programmai nebūtu piekrituši.
Otrdien publiskotā ECB pētījuma dati liecina, ka Kipras iedzīvotāji acīmredzot ir trīs reizes turīgāki par vāciešiem. ECB lūgusi 15 eirozonas valstu centrālajām bankām aptaujāt kopumā 62 000 mājsaimniecību par to turību. Šajā aptaujā nav piedalījušās tikai Īrija un Igaunija. Pētījumā tika sarēķināti tādi iedzīvotāju aktīvi kā noguldījumi, nekustamais īpašums un automašīnas, atņemot parādsaistības.
Rezultāti ir satriecoši un pretrunīgi, norādot, ka mājsaimniecības parādsaistību skartajās valstīs vidēji ir krietni vien turīgākas nekā tās, kas atrodas eirozonas uzticamajās ziemeļvalstīs. Piemēram, Kipra nesen tikusi glābta no bankrota, taču ECB pētījumā valsts turības sarakstā ierindota otrajā vietā. Kipras mājsaimniecību vidējā turība veido 670 900 eiro. Kipru pārspējusi vien Luksemburga, vidējai mājsaimniecību turībai veidojot 710 000 eiro. Tikmēr Spānija un Itālija, kas arī nonākušas finanšu grūtībās, ieņem attiecīgi piekto un sesto vietu, vidējai turībai veidojot nedaudz zem 300 000 eiro. Tas ir krietni mazāk par pirmo divu vietu ieguvējām, taču krietni vien vairāk par Vāciju.
Vācija šajā sarakstā ierindojusies devītajā vietā, mājsaimniecību vidējai turībai veidojot 195 200 eiro. Austrieši un franči tiek uzskatīti par turīgākiem, taču Vācijas divas sabiedrotās valstis eirozonas glābšanas pūliņos - Nīderlande un Somija - ir krietni sliktākā stāvoklī. Citiem vārdiem sakot, nodokļu maksātāji Eiropas ziemeļvalstīs garantē ārkārtas aizdevumus un drīzumā varētu saskarties ar augstākiem nodokļiem, lai palīdzētu dienvidu valstīm un stabilizētu eirozonu. Taču ECB pētījums liecina, ka šīs valstis patiesībā ir mazāk turīgas par cilvēkiem, kurus tās glābj.
Tajā pat laikā statistikas eksperti gan aicina šim pētījumam pievērst ciešāku uzmanību. Piemēram, pensijas tajā nav ņemtas vērā. "Tas rezultātos rada kropļojumus," norāda Dortmundes Universitātes Statistikas fakultātes direktors Valters Krēmers. "Tās neparādās pētījumā, jo atsevišķās valstīs, tostarp Vācijā, tās netiek uzskatītas par daļu no mājsaimniecības turības."
Vācijā pensiju apdrošināšanas līmenis salīdzinājumā ar citām valstīm ir ļoti augsts, tāpēc vācieši nesaskata nepieciešamību uzkrāt to privāto turību, vēsta Vācijas Centrālā banka. Iedzīvotāji uzskata, ka viņu veiktie pensiju maksājumi nodrošinās to, ka viņiem pēc došanās pensijā būs pietiekami daudz naudas, lai izdzīvotu. Tāpat statistikas eksperti kritizē to, ka šajā pētījumā nav sniegts ieskats individuālajā bagātībā, jo tajā netiek ņemts vērā tas, cik mājsaimniecībā ir daudz pelnītāju. "Kipras mājsaimniecības, piemēram, parasti ir lielākas par Vācijas mājsaimniecībām," uzsver Krēmers.
Rezultāti arī tiek kvalificēti pēc fakta, ka pētījumā tiek ņemts nekustamais īpašums kā viens no izšķirošajiem faktoriem mājsaimniecību turībā. Spānijā 83% mājsaimniecību pieder mājoklis, bet Vācijā tikai 44% pieder dzīvoklis vai māja, kurā tie dzīvo. Šī situācija daļēji skaidrojama ar faktu, ka Vācijas bankas bijušas krietni piesardzīgākas hipotekāro aizdevumu izsniegšanā, koncentrējoties uz pieprasījuma iesniedzēju paša kapitālu un kredītspēju.
Tāpat pēdējo dekāžu laikā Vācijā novērojama attieksmes maiņa. Jaunas ģimenes vairs obligāti nesapņo par sev piederošu mājokli laukos. Viņi bieži vien paliek dzīvot lielajās pilsētās un īrē. Turklāt aizvien pieaugošais viena cilvēka mājsaimniecību skaits Vācijā nozīmē, ka nekustamo īpašumu īpašnieku skaits ir zemāks nekā citās valstīs. Kamēr Vācijā mājokļa īrēšana nav nabadzības rādītājs, tādās valstīs kā Spānijā nekustamā īpašuma piederēšana obligāti nenozīmē to, ka cilvēks ir bagāts. Vairākas valstis eirozonā piedzīvojušas, ka to nekustamo īpašumu burbulis ir pārsprādzis. Cilvēki, kas mājokli iegādājās ekonomiskā buma laikā, tagad saskaras ar risku nespēt nomaksāt savas parādsaistības. Piemēram, ECB dati par Spāniju apkopoti 2008.gadā. Nekustamo īpašumu cenas valstī kopš tā laika ir sarukušas par 40%.
Lai arī atsevišķi dati varētu būt veci un nepietiekami plaši, Valters Krēmers uzskata, ka šāda veida turības pētījumi joprojām ir svarīgi. "Tas joprojām ir labāk nekā nekas. Ja jūs tikai palūkojaties pietiekami cieši, visi dati un skaitļi ir iekļauti," norāda Krēmers. Taču viņš uzsver, ka ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt, kā šie dati tiek publicēti un interpretēti. "Medijiem jāapzinās sava atbildība, jo ne visi lasa arī mazo druku," saka Krēmers.