Briselē pieņemtās sankcijas paredz, ka ES Krievijas valstij
piederošajām bankām un uzņēmumiem liegs pieeju Eiropas finanšu
tirgum. Tāpat ES dalībvalstis nevarēs pārdot ieročus un militāro
aprīkojumu Maskavai. Tas gan, visticamāk, neattieksies uz spēkā
esošajiem līgumiem, tādēļ Francijai nebūs liegts pārdot Krievijai
divus helikopteru bāzes kuģus Mistral. Sankcijas
attieksies arī uz dubultā pielietojamu preču un augsto tehnoloģiju,
tostarp naftas ieguves tehnoloģiju, pārdošanu Krievijai.
Savukārt Baltais nams solīja, ka gadījumā, ja ES apstiprinās
ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, arī Vašingtona nāks klajā ar
papildu sankcijām.
Portāls Euobserver.com, atsaucoties uz avotiem ES, ziņo, ka "trešā līmeņa" sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku būs milzīga. Šajā gadā sankciju dēļ Krievija varētu zaudēt 23 miljardus eiro, kas ir aptuveni 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamgad zaudējumi varētu sasniegt 75 miljardus eiro (4,8% no IKP). The Economist uzbur vēl drūmāku ainu - izdevums ir aprēķinājis, ka sankciju dēļ Krievijas uzņēmumu zaudējumi var sasniegt 744 miljardus eiro.
Skaidrs, ka sankcijas atstās negatīvu ietekmi arī uz ES dalībvalstu ekonomiku. Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka sankciju dēļ ES 2014. gadā zaudēs 40 miljardus eiro (0,3% no bloka IK), bet 2015. gadā - 50 miljardus eiro jeb 0,4% no IK.
Visu rakstu par ES sankcijām pret Krieviju lasiet trešdienas, 30.jūlija, laikrakstā Diena!