BASF uzsver, ka ģenētiski modificētie kartupeļi netiks izmantoti cilvēku uzturā. Tos paredzēts izmantot rūpnieciskām vajadzībām, piemēram, lai iegūtu kartupeļu cieti, ko iespējams izmantot papīra ražošanā. Modificētos kartupeļus varētu izmantot arī lopbarībai. BASF plāno jau šogad uzsākt ģenētiski modificēto kartupeļu audzēšanu. Eiropā tos iecerēts audzēt 250 hektāru platībā, no tiem 150 hektāru būs Čehijā, ziņo Reuters.
Kartupeļi ir tikai otrā augu kultūra, kuras ģenētiskā modificēšana atļauta Eiropas Savienības teritorijā. 1998.gadā šāda atļauja tika izsniegta uzņēmuma Monsanto kukurūzai.
Eiropas Savienības veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli apgalvo, ka lēmums par ģenētiski modificēto kartupeļu atļaušanu pieņemts pēc rūpīgas zinātnisko pētījumu izvērtēšanas. Tomēr vides aizsardzības organizācijas asi protestē pret šo lēmumu, jo uzskata, ka tas kaitēs videi un cilvēku veselībai. «Šī ir slikta diena Eiropas pilsoņiem un videi,» uzskata vides organizācija Friends of the Earth (Zemes draugi). Organizācijas pārstāve Heike Moldenhauere secina: «Jaunais komisārs, kura uzdevums ir aizsargāt patērētājus, ar vienu no saviem pirmajiem lēmumiem ignorējis sabiedrisko domu un rūpes par drošību, lai iepriecinātu pasaules lielāko ķīmijas koncernu.»