Otrdien vācu laikrakstā Die Welt publicētajā intervijā ES tieslietu komisāre Vera Jourova norādījusi, ka arvien lielāks skaits dalībvalstu piešķir savu pilsonību trešo valstu pilsoņiem, kas ieguldījuši lielas summas attiecīgajās valstīs.
EK ir "ārkārtīgi norūpējusies" par "zelta pasu" pieaugošo piedāvājumu, atzinusi komisāre.
"Šāda pilsonības piešķiršana rada nopietnu drošības risku, jo tā pilsonības ieguvējiem piešķir visas ES pilsoņu tiesības, kas ļauj tiem brīvi pārvietoties pa visu Savienību," uzsvērusi Jourova. "ES nedrīkst kļūt par patvērumu noziedzniekiem, korupcijai un netīrajai naudai."
Laikraksts minējis Kipru, Maltu, Grieķiju, Bulgāriju, Portugāli, Lietuvu, Latviju un Ungāriju, kā paraugu valstīm, kas apmaiņā pret investīcijām piešķīrušas savu pilsonību lielam skaitam bagātu krievu, ķīniešu, afrikāņu un turku.
Jourova brīdinājusi, ka ES dalībvalstīm ir "ātri jāpiemērojas" jaunajām bloka normām par naudas atmazgāšanas apkarošanu.
"Mēs nevēlamies ES nekādu Trojas zirgu," piebildusi komisāre. "Dažām dalībvalstīm jādara vairāk, lai gādātu, ka pilsonība netiek piešķirta noziedzniekiem."
Aptuveni 87% no tiem, kas 2016.gadā ieguvuši kādas ES dalībvalsts pilsonību, iepriekš bijuši ārpus bloka esošas valsts pilsoņi.
Kopumā 2016.gadā kādas ES dalībvalsts pilsonību ieguvuši 863 300 cilvēki, kas ir par 19% vairāk nekā 2015.gadā.
Tā dēvēto "zelta vīzu" programmas šobrīd darbojas 12 ES dalībvalstīs - Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Grieķijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Monako, Portugālē un Spānijā. Uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām piedāvā arī Lielbritānija, kas nākamgad gatavojas ES pamest.
Līdzīga programma no 2013. līdz 2017.gadam darbojās arī Ungārijā.
Savukārt Kipra šogad nākusi klajā ar ierosinājumu ierobežot gada laikā izsniedzamo "zelta vīzu" skaitu ar 700.
Irlielāmērāticams
Enģeļa viesis
No ASV