"Es apstiprinu, ka Eirogrupa ir gatava palīdzēt Kiprai tās reformu pūliņos un atkārtot savu nostāju," kas tika pausta pirmdien, kad tā piedāvāja atvieglotus depozītu nodokļa nosacījumus, lai mazinātu ietekmi un mazajiem noguldītājiem, norādīja Eirogrupas prezidents un Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms.
Pirmdien paustajā paziņojumā Eirogrupa ierosināja atcelt nodokļa piemērošanu noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk par 100 000 eiro, taču Kiprai joprojām tika noteikta prasība iegūt 5,8 miljardus eiro, kā to sākotnēji bija paredzēts paveikt ar depozītu nodokli.
Deiselblūms otrdien gan nesniedza nekādas norādes par to, kādu turpmāku palīdzību eirozona varētu piedāvāt Kiprai. Tāpat viņš intervijā Nīderlandes raidorganizācijai NOS sacīja, ka patiesībā tas ir Kipras pienākums spert nākamo soli.
"Kiprai no mums bijusi brīvība," norādīja Deiselblūms, uzsverot, ka glābšanas programmas apjoms nevar būt lielāks par desmit miljardiem eiro, pretējā gadījumā valsts parādsaistību slogs kļūtu neilgtspējīgs. "Ja tas būtu lielāks, tad viņi vairs nevarētu atmaksāt parādu un tam nebūtu izejas. Man ir žēl par Kipras pieņemto lēmumu, taču bumba joprojām ir viņu laukuma pusē."
Tajā pat laikā Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka turpinās sniegt finanšu atbalstu grūtībās nonākušajām Kipras bankām, tādējādi visām iesaistītajām pusēm nodrošinot vairāk laika, lai rastu izeju no strupceļa, ko radījis Kipras parlamenta balsojums.
Kā ziņots, Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu otrdien noraidīja vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu.