Līdz ar šī brīdinājuma izteikšanu tiek paaugstinātas likmes EK konfliktā ar Polijas konservatīvo valdību jautājumā par likuma varu.
Saistībā ar pretrunīgi vērtētajām reformām, kas atbilstoši kritiķu apgalvojumiem nododot tiesu varu valdības pakļautībā un apraudot demokrātiju, Brisele pret Varšavu 2.jūlijā uzsākusi tā dēvēto pārkāpuma procedūru.
EK paziņojusi, ka pēc rūpīgas Varšavas atbildes analīzes, tā nolēmusi spert otro soli prasības celšanas procesā pret Poliju.
"Polijas varasiestāžu atbilde nekliedē Komisijas juridiskās bažas," teikts EK paziņojumā. "Polijas varasiestādēm tagad ir viens mēnesis laika, lai spertu nepieciešamos soļus atbilstoši šim Argumentētajam atzinumam. Ja Polijas varasiestādes neveiks atbilstošus pasākumus, Komisija var lemt par šīs lietas nodošanu ES Tiesai."
Gadījumā, ja Polija tiesā zaudēs, tai draud pamatīgs naudassods.
Polijas konservatīvā valdība uzstāj, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tiesu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.
Jūlijā Polijā stājās spēkā likums par Augstākās tiesas reformām, kas pazeminājis tiesnešu pensionēšanās vecumu no 70 līdz 65 gadiem.
Šī norma skar 27 no Augstākās tiesas 73 tiesnešiem, arī tiesas priekšsēdētāju Malgožatu Gersdorfu, kas amatu atstāt atsakās, notiekošo dēvējot par tīrīšanām, kas esot pretrunā ar konstitucionāli garantēto sešu gadu termiņu, kam būtu jābeidzas 2020.gadā.