Uzņēmumi Facebook, Google, Mozilla un Twitter septembrī akceptēja EK sagatavoto uzvedības kodeksu cīņā ar tīmekļa dezinformācijas izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES).
Tobrīd EK brīdināja, ka varētu ieviest tiesiski saistošus noteikumus, ja brīvprātīgie pasākumi nebūs gana efektīvi.
Uzņēmumi ir panākuši zināmu progresu, secināts EK pirmajā novērtējumā. Taču EK brīdināja, ka nepieciešami papildu pasākumi pirms ES vēlēšanām.
"Mēs pastiprinām tempus visās frontēs, lai nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas," paziņoja ES tieslietu komisāre Vera Jourova. "Es sagaidu, ka kompānijas ievēros savus (..) solījumus," viņa piebilda.
"Mēs nevēlamies pamosties dienu pēc vēlēšanām un saprast, ka mums būtu vajadzējis darīt vairāk," sacīja ES drošības komisārs Džūljens Kings.
Akceptējot EK izstrādāto uzvedības kodeksu, uzņēmumi piekrita, ka reklāmu avoti ir skaidri jānorāda un ka tīmekļa platformās izplatīto reklāmu saturs ir stingrāk jāpārbauda.
Uzņēmumi piekrita sekot līdzi automātiski darbināto botu negodprātīgai izmantošanai centienos izplatīt viltus ziņas, kā arī piekrita paplašināt lietotāju iespējas iesniegt sūdzības par aizdomīgām publikācijām.
EK vēlas no Twitter un Mozilla detalizētāku informāciju par to, kā uzņēmumi plāno cīnīties ar viltus ziņām. Komisija arī vēlas, lai Google padara plašāk pieejamus savus instrumentus cīņai ar dezinformāciju.
Pastāv bažas, kas trešās puses, piemēram, Krievija varētu mēģināt ietekmēt vēlētājus pirms EP vēlēšanām, lai atbalstītu populistus un eiroskeptiskās partijas.
Jean-Claude Juncker
Potsdama
jautājums