Tāpat eiroparlamentārieši, klātesot Rumānijas premjerministrei Viorikai Denčilai, diskutēs par tiesu sistēmas reformām šajā valstī un to ietekmi uz varas dalīšanas principu. Balsojums par EP rezolūciju paredzēts novembra pirmajā plenārsēdē.
Deputāti par tiesiskumu Rumānijā diskutēja jau pagājušā gada februārī, kad pēc Rumānijas parlamenta apstiprinātās tieslietu sistēmas reformas un interešu konflikta noteikumu pārskatīšanas valstī notika vērienīgi iedzīvotāju protesti. Pagājušajā mēnesī cilvēki atkal devās ielās, lai protestētu pret korupciju un izmaiņām tieslietu sistēmā. Vairāki protestētāji tika ievainoti sadursmēs ar policiju.
Eiropas Komisija (EK) janvārī brīdināja par izmaiņu ietekmi uz Rumānijas tieslietu sistēmas neatkarību un tās spēju efektīvi apkarot korupciju. Pirmdien, pirms debatēm plenārsēdē, EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss piedalīsies EP Pilsoņu brīvību komitejas sēdē un ar deputātiem apspriedīs situāciju Rumānijā.
Tāpat EP deputāti balsos par PVN sistēmas vienkāršošanu, balsojumā atbalstot EK piedāvājumu reformēt PVN sistēmu, vienlaikus ierosinot noteikt maksimālo nodokļa likmi.
Abi likumprojekti ir daļa no vērienīgas reformas, kuras mērķis ir viest skaidrību ar pārrobežu darījumiem saistītos jautājumos. Viena mērķis ir stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu tirdzniecības iespējas vienotajā tirgū un mazināt krāpšanu, bet otra - izveidot skaidrāku PVN likmju sistēmu.
Tiek lēsts, ka pārrobežu PVN krāpšana ES valstīm katru gadu rada 50 miljardu eiro lielus zaudējumus. Paredzams, ka deputāti ierosinās noteikt maksimālo iespējamo PVN likmi 25% apmērā.
Šodien eiroparlamentārieši balsos par likumprojektu, kas paredz samazināt jaunu auto radītos ogļskābās gāzes izmešus, kā arī veicināt zemu vai bezizmešu automašīnu tirgus daļu. EP Vides komiteja piedāvā noteikt 45% izmešu samazinājuma mērķi līdz 2030.gadam, nosakot 20% starpposma mērķi, kas jāsasniedz līdz 2025.gadam. EK bija ierosinājusi izmešu apjomu līdz 2030.gadam samazināt par 30%, kā atskaites punktu nosakot 2020.gadu. Autoražotājiem būtu arī jāpalielina zemu vai bezizmešu vieglo automašīnu un mikroautobusu tirgus daļa līdz 40% 2030.gadā un 20% jau 2025.gadā.
Transporta nozare ir vienīgā nozīmīgā ES ekonomikas joma, kurā siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu apjoms pieaug, teikts likumprojektā. Lai sasniegtu COP21 klimata nolīguma mērķus, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija. Ziņojumā arī teikts, ka autobūves nozare visā pasaulē piedzīvo straujas izmaiņas, jo īpaši elektrificētu spēka pārvadu jomā. Ja Eiropas autoražotāji novēloti iesaistīsies izmaiņu veikšanā, tie riskē zaudēt pasaules līderu lomu, norādīts dokumentā.
Tāpat plkst.10 eiroparlamentārieši ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu diskutēs par Eiropas nākotni. Igaunijas Centra partijas priekšsēdētājs valdību vada kopš 2016.gada novembra. Viņš kļūs par diskusiju cikla desmito dalībnieku. Oktobra otrajā plenārsēdē Strasbūrā ar deputātiem diskutēs Rumānijas prezidents Klauss Verners Johannis.