Kā ziņots, Francija un Vācija aicinājušas ieviest nelielu nodokli finanšu darījumiem, tādējādi liekot tirgiem palīdzēt samaksāt par valdību pūliņiem glābt parādsaistību nomocītās ekonomikas.
Taču šim ierosinājumam pretestību iepriekš izrādījušas arī valstis ārpus Eiropas Savienības (ES), tostarp ASV, Kanāda, Krievija, Austrālija un Ķīna.
Iepriekš notikušajās pasaules attīstītāko valstu grupu G7 un G20 līderu sanāksmēs Lielbritānija ir paudusi nostāju, ka finanšu transakciju nodoklis būs dzīvotspējīgs, ja tas darbosies pasaules mērogā.
Tajā pat laikā Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible uzsvēra, ka arguments, ka šāds nodoklis darbosies vien, ja tiks ieviests pasaules mērogā, ir "arguments nekā nedarīšanai". Savukārt Beļģijas un Austrijas pārstāvji otrdienas ministru sanāksmē pauda viedokli, ka finanšu transakciju nodokli sākotnēji vajadzētu ieviest vien 17 eirozonas dalībvalstīs.
Lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz nodokļiem ES, ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība, tomēr Lielbritānija ir ieņēmusi noraidošu pozīciju.
Eiropas Komisija (EK) vēlētos šāda nodokļa ieviešanu līdz 2014.gadam, tomēr Francija liek cerības uz attiecīgas vienošanās panākšanu jau 2012.gadā. EK prognozē, ka šāds nodoklis varētu ienest aptuveni 55 miljardus eiro (38,6 miljardus latu) gadā.
Plānots, ka akciju darījumiem varētu tikt piemērots nodoklis 0,1% apmērā, bet atvasinātajiem finanšu instrumentiem un citiem finanšu pakalpojumu nozares produktiem - 0,01% apmērā.
Londonā bāzējas liela daļa Eiropas finanšu pakalpojumu nozares un Lielbritānija uzskata, ka finanšu transakciju nodokļa ieviešana varētu veicināt kapitāla aizplūšanu uz citām valstīm, galvenokārt Šveici. Tā vietā, lai ieviestu jaunu nodokli, Lielbritānija aicina ES vairāk koncentrēties uz jaunu darba vietu radīšanu.