"Itālija un Grieķija pagaidām ir glābta, jo tām būs jaunas valdības. Tikpat labi varētu būt, ka finanšu tirgi palūkosies apkārt un sacīs: Kurš nākamais? Un tad es domāju, ka Beļģija ir viens no iespējamiem upuriem," svētdien nacionālajā televīzijā sacīja de Guhts.
Beļģija nav spējusi izveidot koalīcijas valdību jau 517 dienas, kas ir rekordilgs laika posms, ņemot vērā nesaskaņas starp franču valodā runājošajiem dienvidiem un holandiešu valodā runājošajiem ziemeļiem.
Tajā pat laikā Beļģijas parādsaistību apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir trešais lielākais ES aiz Grieķijas un Itālijas, tam veidojot gandrīz 100%.
Turklāt Beļģija ceturtdien saņēma ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Oli Rēna pārmetumus, ka tā joprojām Eiropas Komisijā (EK) nav iesniegusi valsts budžeta likumprojektu 2012.gadam.
"Beļģijai nepieciešams rīkoties, un pilnvērtīgam 2012.gada budžetam jābūt pieejamam līdz decembra vidum," žurnālistiem norādīja Rēns.
Valdības sarunvedēji pagājušajā pirmdienā mēģināja ierosināt jaunu budžeta plānu, lai samazinātu izdevumus par 11 miljardiem eiro (7,7 miljardiem latu) un iekļautos ES budžeta deficīta noteikumos.
Taču nesaskaņas par politiskajiem jautājumiem šī plāna īstenošanu atlika uz vēlāku laiku.
Tikmēr Beļģijas premjerministrs Īvs Leterms solījis, ka viņa komanda izveidos pati savus budžeta ierosinājumus līdz decembra sākumam, neilgi pirms viņš pametīs pašreizējo amatu, lai dotos strādāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).