Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica šo brīdinājumu pēc četras stundas ilga video samita ar ES valstu valdību vadītājiem, kurā galvenokārt tika apspriesta reakcija uz pandēmijas otro vilni.
Problēmas nopietnību palielināja bailes par lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos, kas var strauji kāpināt inficēšanās tempus un izraisīt slimnīcu pārslodzi, kas jau notiek bijušajā ES dalībvalstī Lielbritānijā.
"Vajadzētu stingri atrunāt no visiem nebūtiskiem ceļojumiem gan valsts robežās, gan, protams, pāri robežām," mediju konferencē sacīja fon der Leiena.
"Iespējams, būs nepieciešams pieņemt papildu ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu nebūtiskus ceļojumus, un mēs uz to orientējamies," sacīja Mišels.
Fon der Leiena un Mišels piebilda, ka "tuvākajās dienās" notiks tālāka koordinācija šajā jautājumā.
Viņi gan arī sacīja, ka ES grib izvairīties no pirmā pandēmijas viļņa laikā martā pieredzētajiem notikumiem, kad vairākas ES dalībvalstis krita panikā un vienpusēji slēdza savas robežas, izraisot ceļošanas un ekonomikas haosu.
"Ir absolūti svarīgi saglabāt vienotā tirgus funkcionēšanu," lai strādājošie un kravas varētu turpināt robežu šķērsošanu, teica fon der Leiena.
Viņa sacīja, ka ES ir "viena epidemioloģiska zona". "Mēs iegrožosim vīrusu tikai tad, ja mums būs mērķēti pasākumi, nevis tādi nevajadzīgi pasākumi kā pilnīga robežu slēgšana, kas smagi skartu mūsu ekonomiku, bet ne sevišķi ierobežotu vīrusu."
ES līderi bija vienisprātis, ka ir jākāpina testēšana, lai novērstu ES iekšējo robežu slēgšanu Šengenas zonā.
No svētdienas katram, kurš ierodas ES no citurienes, kas būtu iespējams tikai svarīgu iemeslu dēļ, pirms došanās ceļā ir jāveic Covid-19 tests, sacīja fon der Leiena.
ES iekšienē dažas valstis piemēros iepriekšēju testēšanu pārrobežu ceļojumiem, kas nav iekļaujami tādās būtiskās kategorijās kā strādājošo braucieni un kravu pārvadājumi.
Francija no svētdienas pieprasīs negatīvu PCR testu, kas veikts 72 stundu laikā pirms došanās ceļā, nebūtisku braucienu veicējiem no daudzām citām Eiropas valstīm, Eiropadomei paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Makrona biroja paziņojumā teikts, ka šo pieeju izvēlējušies arī "daži no viņa Eiropas kolēģiem".